Speciālistu padomi tiem, kam aukstā laikā pieaug apetīte un kāre pēc našķiem

Agnija Greiziņa | 2024.11.09

Ziemai tuvojoties, bieži vien mainās arī mūsu ēdienkarte – vairāk gribas treknākus un barojošākus ēdienus. Kāpēc tā un vai tas ir normāli? Kā šajā laikā saplānot savu ēdienkarti veselīgi, uzņemt visu nepieciešamo un kas palīdzēs mazināt kāri pēc našķiem? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Iemesli ir dažādi

Raksts turpinās pēc reklāmas

Notiks sarīkojums visai ģimenei

19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē aicinām uz Lieldienu pasākumu, kurā netrūks ne jautru aktivitāšu, ne pūkainu draugu!

Liepājas reģiona TIB

Tuvojoties ziemai, apetīte tiešām mēdz palielināties, jo gadalaiku maiņa un klimats ietekmē arī mūsu ēšanas ieradumus, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Līdzīgi kā vasaras karstajās dienās mēs vēlamies ko vēsu, tad rudens un ziemas drēgnajās, aukstajās dienās ir vēlme pēc kaut kā silta, karsta, iespējams, treknāka ēdiena.  Iemesli var būt dažādi – gan praktiski (jo vairāk gribās būt mājās un sasildīties), gan vēsturiski veidojušies – kad cilvēkiem nebija, ko ēst, bija sals, auksts, un tā kādas “ģenētiskās atmiņas” mūs iedrošina ēst treknāku, barojošāku, saldāku ēdienu, tā teikt – uzkrāt rezervēm. Būtiski ir arī sociālie faktori – šai laikā ir vairāk svētku, tādējādi arī  mēdzam biežāk izvēlēties ko gardu, apkārt smaržo konditorejas izstrādājumi, darbavietās kolēģi cienā ar mājās ceptiem cepumiņiem. Kā arī svarīgi ir emocionālie faktori – tumšāks un vēsāks laiks tiek saistīts arī ar emocionālās enerģijas pazemināšanos, tādējādi biežāk mēdzam izvēlēties “komforta ēdienus”.

Taču jāņem vērā, ka ziemā mūsu vielmaiņa nepalēninās, jo mēs taču neesam ziemas guļas zīdītāji! Iespējams, vielmaiņai būtu pat jāpaātrinās vēsā laikā, lai ķermenim būtu silti, taču mēs tik daudz laika pavadām iekštelpās, silti ģērbjamies, braucam ar auto, ka šis faktors nav noteicošs.

Klīniskā farmaceite I. Priedniece piebilst, ka apetītes pieauguma iemesli var būt arī neizgulēšanās, stress, premensturālais sindroms, ēšanas traucējumi, saslimšanas – vairogdziedzera slimības, insulīna rezistence, diabēts, depresija, psihiskās saslimšanas un citi. Tāpēc pastāvīgu apetītes izmaiņu gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu.

Kā atrast balansu?

Lai veidotu veselīgu ēdienkarti, arī rudenī un ziemā ir jāatceras ēdiena pamatfunkcija – tam ir jānodrošina enerģija, jāietver visas nepieciešamās uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Tāpat arī vēsā laikā ir jāatceras padzerties pietiekami daudz ūdeni, noderīgas būs arī zāļu tējas.

Lai uzturētu veselīgu ēdienkarti un neiekristu našķošanās un pārēšanās slazdā, palīdzēs arī tāds praktisks solis kā izkustēšanās – jāturpina būt aktīviem, kustēties, būt ārā, svaigā gaisā. Arī aukstajās rudens dienās un ziemā ir iespējams silti saģērbties un doties pastaigā. Jā, ātrāk kļūst tumšs un bieži vien doties ārā negribas, taču pat pēc nelielas pastaigas un izkustēšanās pašsajūta būs labāka un uzlabosies arī miega kvalitāte. Ieplānojiet pastaigas vai citas fiziskās aktivitātes tāpat kā iešanu uz darbu.

Kā mazināt kāri pēc našķiem?

Kas vispār ir našķi un kā tos ierobežot? Vispirms godīgi jāatzīst sev, kādi ir mani našķi un cik daudz tos ikdienā apēdat. Tad vienojieties ar sevi par robežu – piemēram, cik našķus nedēļā drīkstēsiet apēst. Nepadariet našķus un saldumus par ikdienas uztura sastāvdaļu – atstājiet tos, piemēram, nedēļas nogalei, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Pie neveselīgas izvēles jāmin ne vien saldumi, bet arī gaļas izstrādājumi, rūpnieciski sagatavots ēdiens, ātrās uzkodas.

Izplatīta kļūda ir tā, ka visu dienu tiek kaut kas uzkosts, bet cilvēks nepaēd pamatmaltītes. Diemžēl, izlaižot ēdienreizes, neuzņemam kvalitatīvas olbaltumvielas, kas mums dod sāta sajūtu, kā arī saliktos ogļhidrātus ilgstošai enerģijai, labas kvalitātes taukus, dārzeņus pagatavotā un svaigā veidā. Tas liek mums dienas laikā našķoties vairāk, pašiem to nemanot. Tā rezultētā kļūstam noguruši, bez enerģijas, un roka jau atkal tā vien sniedzas pēc kaut kā salda un garda. Tāpēc rūpējieties par to, lai jūsu ikdienā būtu ieplānotas pamatmaltītes ar pilnvērtīgu, daudzveidīgu un sabalansētu ēdienu.

Kāpēc ļoti gribas saldu?

Par iemeslu palielinātai apetītei un izteiktai saldumu kārei var būt daudzi faktori, tai skaitā ēšanas paradumu maiņa, ēšana steigā, maltītei netiek atvēlēts pietiekami ilgs laiks, maltītes apvienošana ar TV skatīšanos vai viedierīču lietošanu, neregulāras ēdienreizes un nepilnvērtīgs uzturs, ar maz olbaltumvielām, šķiedrvielām bagātu produktu uzturā, šķidruma nepietiekama uzņemšana, alkohola lietošana, stress, mazkustīgs dzīvesveids un citi, tai skaitā kādu vielu trūkums organismā, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Ja runājam par saldumu kāri, to mazināt var palīdzēt minerālviela – hroms, arī kanēlis, gimnēmas lapu tēja un šķiedrvielas saturoši uztura bagātinātāji. Hroms aktivē dažādus fermentus un palīdz nodrošināt normālu ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu. Šis mikroelements  palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, kas mazina kāri pēc saldumiem starp ēdienreizēm. Savukārt gimnēmas lapas var palīdzēt uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs  un sāta  sajūtu, kā arī mazināt apetīti un vēlmi pēc saldumiem. Šo lapu tēju lieto siltu divas līdz trīs reizes dienā pēc ēšanas. Arī kanēlis, ko pazīst kā garšvielu, un to saturošie uztura bagātināji palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. Tikmēr magnijs, cinks un B grupas vitamīni arī var ietekmēt apetīti. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

Ko ieteicams iekļaut ēdienkartē aukstā laikā?

Viena vai pāris brīnumproduktu tiešām nav, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Jāsāk ar ēšanas režīma sakārtošanu. Vajadzīgās vielas palīdzēs uzņemt sezonas saknes, pupas, zirņi, kāposti, kāļi, ķirbji, rāceņi, burkāni, rutki un citi dārzeņi, graudaugi – grūbas, mieži, labas kvalitātes gaļa, zivis – vismaz divas reizes nedēļā; arī piena un skābpiena produkti. Atklājiet gardos skābējumus – skābētus kāpostus, bietes, burkānus un citus dārzeņus!

Rudens un ziemas ēdienos izmantojiet sildošās garšvielas – kanēli, ingveru, kardamonu, karija maisījumus, čili, piparus. Ēdienam pievienojiet ķiplokus, sīpolus, zaļumus. Dzērvenes, smiltsērkšķus, saldētās vasaras ogas lieliski piestāvēs putrām, jogurtam, kefīram. Siltos ēdienus – zupas, sautējumus, sacepumus – gatavojiet vairākām dienām.

Lai veselīgām garšām bagāts rudens!