LVRA: Vai Saeima spiež ēdinātājus riskēt ar klientu veselību?

Andris Kalniņš | 2025.02.02

Saeimas konceptuāli atbalstītais likumprojekts, kas paredz obligātu krāna ūdens nodrošināšanu ēdināšanas uzņēmumos pēc klienta pieprasījuma, ir vēl viens piemērs tam, kā valsts cenšas pārlieku kontrolēt uzņēmējdarbību, it īpaši sabiedriskās ēdināšanas nozari. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

“Progresīvie” atsaucas uz Francijas piemēru, kur krāna ūdens piedāvāšana ir noteikta ar likumu, taču tiek ignorēts būtisks aspekts – Francijā sabiedriskās ēdināšanas nozarei ir samazināta PVN likme, kas ļauj segt šādu prasību radītās izmaksas. Latvijā, savukārt, “Progresīvie” paši balsoja pret samazināta PVN ieviešanu ēdināšanas nozarei, kas jau vairākus gadus cīnās ar pieaugošu izmaksu un nodokļu slogu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Uz pavasara ziedu pasauli Pakroja

Tuvojas pavasaris ar krāšņām krāsām. Laiks doties ekskursijā uz Pakroju, kur krāšņi jo krāšņi zied narcises un tulpes... Pa ceļam ZS Līcīši un Šauļi.

EUR 40 | Nikos Travel

Šāda likumprojekta ieviešana ir ne tikai ekonomiski nepamatota, bet arī rada papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri jau tagad saskaras ar būtiskām grūtībām. Valsts lēmums noteikt, ko uzņēmējiem obligāti jāpiedāvā saviem klientiem, ir pretrunā brīvā tirgus principiem. Šādi soļi ierobežo uzņēmēju rīcības brīvību un veicina birokrātijas pieaugumu, kas nekalpo nedz patērētāju, nedz uzņēmēju interesēm.

Papildus tam ir jāuzdod arī praktisks jautājums: ja mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Rīgā krāna ūdens kvalitāte ir laba, vai mums ir tāda pati pārliecība par krāna ūdens kvalitāti pārējā Latvijā? Kurš uzņemsies atbildību par sekām, ja klientiem radīsies veselības problēmas pēc krāna ūdens patērēšanas? Tas ir nopietns riska faktors, kas nevar tikt ignorēts, pieņemot šādu regulējumu.

Aicinām deputātus nākamajos likumprojekta lasījumos rūpīgi izvērtēt šāda regulējuma reālās sekas uz nozari un uzņēmējdarbību kopumā. Brīvā tirgus apstākļos klientu pieprasījums un konkurence jau šobrīd veicina kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu sniegšanu, un papildus regulējumi ir lieki un nevajadzīgi.