Eksperti: celt PVN, pārskatīt azartspēļu nodokļus un mazināt birokrātiju

Kristīne Toma | 2025.01.28

Janvārī Latvijā stājās spēkā vairāki grozījumi nodokļu likumos, un eksperti norāda uz nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un stabilitāti.

Diskusijās par nodokļu politiku un tās nākotni izskanējuši dažādi viedokļi, taču kopējais secinājums ir – nepieciešams līdzsvars starp konkurētspējas uzlabošanu, nodokļu politikas stabilitāti un valsts drošību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas čempionāts vieglatlētikā

3. – 4. jūlijā Jāņa Daliņa stadionā notiks Latvijas U18, U20, U23 čempionāts vieglatlētikā.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

“Nupat veikto nodokļu izmaiņas var sekmīgi vērtēt svarīgā aspektā, jo tiek sasniegts mērķis iegūt finanses valsts aizsardzības investīcijām. Tautsaimniecības konkurētspēja ir svarīgs valdības uzdevums, un valdībai daudz koncentrētāk jāfokusējas uz šī uzdevuma sekmīgu pildīšanu. Problēmas ar enerģijas augsto cenu, ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, ar maz produktīvu imigrāciju, ar stagnējošu reemigrāciju, ar nepietiekamu eksporta jaudu, kuru risināšana nav vienkārša, tomēr tai būtu jābūt prioritātei”, uzsvēra Armands Gūtmanis, biedrības Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā prezidents.

Jurgis Miezainis, Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs, norāda, ka šobrīd pēc veiktajām nodokļu izmaiņām Latvijā būtu nepieciešams stabilitātes periods. "Nākotnes nodokļu izmaiņām ir jābūt tādām, lai tās vairotu vērtību – kāpinātu apgrozījumu un palielinātu ekonomiku. Esošajā reformā jau ir sperti pirmie soļi šajā virzienā," viņš skaidroja.

Savukārt Edmunds Cepurītis, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, norāda, ka nākotnē būs jāizvērtē līdzsvars starp konkurētspējas veicināšanu un valsts drošību. "Viennozīmīgi, aizsardzības izdevumi būs jāpalielina, un tāpēc ļoti rūpīgi jāizvērtē līdzsvars starp nodokļu samazināšanu un nepieciešamību rūpēties par drošību," viņš sacīja.

Edgars Volskis, BDO Latvia Vadības un risku konsultācijas nodaļas vadītājs, uzsver, ka stabilitāte nodokļu sistēmā ir būtiska gan uzņēmējiem, gan investoriem, tomēr ir arī vairākas jomas, kas būtu jāpārskata, jo tās varētu dot papildus ieņēmumus budžetā. Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem ir PVN celšana. "Es ieteiktu palielināt PVN pamatlikmi par 1%, vienlaikus pārskatot pakalpojumu sarakstu, kas būtu aplikti ar pazemināto likmi, piemēram, ēdināšanas pakalpojumus, tūrisma un izglītības nozarēs," viņš piedāvāja.

Volskis min arī vienu specifisku tēmu, proti, piedāvā pārskatīt azartspēļu nodokļu sistēmu. "Pārskatot azartspēļu nodokļus, Latvija varētu piesaistīt starptautiskos uzņēmumus, kas var būtiski papildināt valsts budžetu," viņš piebilda, norādot, ka šī nozare Latvijai ir potenciāli izdevīga.

Ekonomists Juris Pūce uzsver, ka tuvākajos gados Latvijas ekonomiku sagaida sarežģīti apstākļi, un nepieciešams piesardzīgi pievērsties nodokļu izmaiņām. "Es rekomendētu kādu gadu vai divus nemainīt nodokļus vispār, bet pēc tam – ķerties pie tā, lai padarītu Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu dzīvi konkurētspējīgāku – samazinot darba nodokļus un izmaksas," viņš norādīja.

Eksperti vienprātīgi norāda, ka Latvijai ir jārisina migrācijas jautājumi, darbaspēka pieejamība un valsts pārvaldes birokrātijas mazināšana. "Ja šos izaicinājumus neatrisināsim, Latvijas nodokļu sistēma nevarēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību," sacīja Volskis.

Ekspertu diskusiju “Nodokļu izmaiņu ietekme uz Latvijas ekonomiku un budžetu” rīkoja Ilze Cakstina, Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras vadītāja, Armands Gūtmanis, Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā prezidents un Amber Advisory priekšsēdētājs, Gatis Silakaktiņš, Riga Business Chamber un BDO Latvia vadītājs