Travelnews.lv sadarbībā ar «Turkish Airlines» iepazīst Nigēriju: Pārmet krustu un brauc jeb satiksme nigēriešu gaumē

Foto: Ludmila Alampasu | Autors: Ludmila Alampasu | 2025.02.09

Nu jau Nigērijā esmu iedzīvojusies, bet ir lietas, pie kurām nekad nepieradīšu. Viena no tām ir ceļu satiksme. Un autoparks.

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu – vismaz 50% auto, kas brauc pa Nigērijas ielām, nekad un nekādi neizietu Latvijā tehnisko apskati. Brīžiem skaties uz kādu super auto, kas salikts kopā no sazin kā, un nesaprotami turas kopā, un tas brauc pa ielu, un pat pa lielceļu. Slavenie Lagosas dzeltenie busiņi, kas pārvadā pasažierus – daži no tiem ir dauzīti, mīcīti un sen jau pazaudējuši savu pirmatnējo veidolu, bet turpina braukt un vest pasažierus. Tālsatiksmes autobusi, kas savieno vairākas Āfrikas valstis, brauc mierīgi bez dažām virsbūves detaļām. Protams, ne jau visi, bet uzmanību izpelnās tieši šādi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Idejas skolēnu brīvlaikam Cēsu novadā!

Cēsu novads piedāvā aizraujošas iespējas katrai gaumei – no izglītojošām aktivitātēm līdz piedzīvojumiem dabā!

Cēsu TIC

Kā izrādās, tāda lieta, kā tehniskā apskate šeit nav. Man pat bija jāpaskaidro, kas tas ir par zvēru, bet tas tikai izraisīja smieklus. Kāda tāda apskate, kāda drošība…

Teikt, ka viss ir slikti, galīgi nevar – netrūkst šeit lepnu auto, kā “Lexus”, “Mercedes Benz”, “Range Rover” un citi, kas tiek rūpīgi kopti un pulēti un uzturēti tehniskā kārtībā. Pārsvarā šādus auto lielā koncentrācijā var redzēt “biezajos” rajonos, kā Lekki vai Viktorijas salā, nemaz nerunājot par Banānu salu. Starp citu, tur dzīvo arī gana iespaidīgs eiropiešu skaits. Patiesībā par īsto Lagosu jau arī uzskata Lagosas salas, kur koncentrējas visa biznesa vide. Kas zina, varbūt jau pēc gadiem desmit Lagosa pārspēs dažas biznesa megapoles. Jau šobrīd tur izskatās ļoti iespaidīgi.  

Bet pilsētas necilākajos rajonos ielām traucas slavenie dzeltenie keke jeb mūsu izpratnē “tuktuki” (motorizēti trīsriteņu transportlīdzekļi), un daži no tiem arī sen jau ir pazaudējuši krāsu un pat veidolu. Bet mopēdi un motocikli – tas ir kaut kas no citas realitātes. Tas, ka uz viena mocīšu ir trīs braucēji, jau ir norma. Ja kādam no viņiem ir galvā ķivere – tas ir jau brīnums un absolūts izņēmums. Daži sev mutes no putekļiem un mušām aizsargā, uzliekot degunam un mutei priekšā masku – jā, visdrīzāk, samācījušies pandēmijas laikā. Uzturoties Nigērijā savām acīm redzēju ne vienu vien ceļu satiksmes negadījumu, kurā bija iesaistīti motociklisti. Skats tiešām skarbs.

Nigērijā ir jāpierod arī pie nemitīgas pīpināšanas. Pēc nedēļas tiešām pierod. Un pīpināšana nozīmē ne tikai “dod ceļu”, bet arī “es tūdaļ veikšu pagriezienu” un "vispār pats esi āzis". Pilsētas centrā nereti dažādās situācijās paralēli pīpināšanai paveras logus un kāds izsauc “Thunder will fire You”, vai “God will punish You”.

Nākamā lieta, ir pati satiksme. Tā arī neesmu sapratusi, kādēļ jātērē nauda līniju zīmēšanai uz ceļiem un ceļazīmēm, ja neviens tās neievēro. Braukšanas joslas reālajā dzīvē ir pavisam savādākas, un neviens nemaz necenšas palikt savā joslā, bet šuj pa labi un pa kreisi. Un, ja to dara visi, tad rodas nenormāls haoss. Un tas viss pie iespaidīga ātruma.  Vismaz uz lielceļa. Pilsētas centrā gan situācija labāka, un te varot arī dabūt naudas sodu. Tiesa gan, dažus manevrus tā arī nav izdevies atkost, un kā pie šādas satiksmes daži auto paliek sveikā bez skrambām, nekādi nesaprotu.

Starp citu, autovadītāju apliecības viņiem ir, taču kategorijas pavisam citādākas, un pat nemēģināju iedziļināties. Nav jau arī īsti skaidri kritēriji, kā pie apliecības tiek – maz ticams, ka visi braucēji tiešām ir kārtojuši eksāmenu. Bet dažus labus mācību auto Lagosas ielās redzēju gan.

Saprotu, ka šeit es braukt nevarētu, bet vietējie man saka – trīs mēnešus padzīvotu, un brauktu, nebūtu jau variantu. Iespējams, ka tā. Pārmestu krustu, noskaitītu lūgšanas, un brauktu, ar cerību, ka sasniegšu galamērķi un, ja ļoti paveiksies, tad atgriezīšos arī mājās. Iespējams, šis ir viens no faktoriem, kādēļ nigērieši ir tik ticīgi, un kādēļ šeit ir tik daudz baznīcu. Un tik augsti mirstības rādītāji…

Mans ieteikums tiem, kuri apsver domu doties uz Nigēriju un īrēt auto – nedariet to! Labāk pasūtiet tādu pakalpojumu kā auto ar šoferi, apčubiniet braucēju, nodrošiniet naktsmītni, pabarojiet un dodiet padzerties, bet pat nemēģiniet braukt paši! Dzīvība ir svarīgāka par jebkuru naudu!

Fotogalerija par Nigērijas autoparku aplūkojama šeit.