Iedzīvotāju aptauja: kā atšķiras iepirkšanās Latvijā un Igaunijā?

Klinta Mežapuķe | 2025.05.14

Nesen veikti patērētāju uzvedības pētījumi Latvijā un Igaunijā liecina, ka abās valstīs galvenais kritērijs pārtikas iegādei ir cena. Tomēr atklājas vairākas interesantas atšķirības: igauņiem biežāk raksturīgi informētāki lēmumi, latvieši vairāk uzticās neatkarīgu laboratoriju kvalitātes pārbaudēm. Dalās viedokļi arī par to, cik pieejami abās valstīs ir kvalitatīvi produkti – Latvijā pat divas trešdaļas (59%) uzskata, ka ik pa laikam varam iegādāties augstas kvalitātes produktus par zemām cenām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kaspars Znotiņš un Ēriks Upenieks Akustikā

31.oktobrī AKUSTIKĀ aicinām uz lirisku, mīļu, arī asprātīgu piektdienas vakaru koā ar Kasparu Znotiņu un Ēriku Upenieku!

EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Cena kā svarīgākais faktors iepērkoties dominē abās valstīs, to apliecina 58% Latvijas un 51% Igauijas aptaujāto iedzīvotāju. Retāk produktu kvalitāte tiek minēts kā svarīgākais faktors – to apgalvo 35% latviešu un 43% igauņu. Abās valstīs tikai 1% respondentu uzskatīja, ka, izvēloties pārtikas produktus, svarīgi ir arī neatkarīgi kvalitātes pētījumi.
Veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai 4% latviešu svarīgākais faktors ir produktu izcelsmes valsts, bet igauņu vidū šis rādītājs ir pat zemāks – 3,3%. „„Lidl“ veikalos vietējo produkciju izceļam ne tikai cenu zīmēs, bet arī ar speciāliem materiāliem. Tomēr var novērot, un to apstiprina arī aptaujas dati, – jutīgums pret cenu ir kļuvis tik augsts, ka informācija par ražotājvalsti ir sekundāra,“ komentē Dana Hasana, „Lidl“ korporatīvās komunikācijas departamenta direktore Latvijā un Igaunijā.

Igauņi biežāk pieņem informētus lēmumus
Latvijas aptauja parādīja skaidru saikni starp ienākumiem un izvēli pārtikas veikalā. Patērētāji ar zemākiem ienākumiem (līdz 600 eiro mēnesī) par svarīgāko faktoru uzskatīja cenu, savukārt patērētāji ar augstākiem ienākumiem (1000 eiro un vairāk mēnesī) par svarīgāko faktoru uzskatīja kvalitāti. Jāmin, ka respondenti ar zemākiem ienākumiem bija nevērīgāki pret laboratorijas kvalitātes kontroli.

Tikmēr aptauja Igaunijā parādīja, ka informētākus lēmumus pieņem gados jaunāki cilvēki, kā arī cilvēki ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Jaunākajā vecuma grupā (18-29 gadi) respondenti bija samērā vienmērīgi sadalījušies starp kvalitāti (49 %) un cenu (45 %). Līdzīgi kā pie mums, arī Igaunijā iedzīvotāji ar zemākām algām (līdz 600 eiro mēnesī) par svarīgāko faktoru uzskatīja produkta cenu (67%).

Latvieši uzticas kvalitātes pārbaudēm
Aptaujas atbildēs starp abām valstīm izcēlās kvalitātes kontrole, ko veic neatkarīgas laboratorijas, piemēram, „Eurofins“, - izrādās, ka latviešiem šādas kvalitātes pārbaudes ir svarīgākas nekā igauņiem. Latvijā to par svarīgu uzskata pat 43% respondentu, no kuriem 32% regulāri pievērš uzmanību arī informācijai uz iepakojuma. Tikmēr Igaunijā laboratorijas kvalitātes marķējums netiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu.

Augsta kvalitāte par zemu cenu – viedokļi dalās
Teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (8%) uzskata, ka kvalitatīvi produkti par zemu cenu ir pieejami visu laiku, savukārt lielākā daļa respondentu (59%) apgalvo, ka tā ir ik pa laikam. Salīdzinoši Igaunijā apgalvojumam, ka kvalitatīvai precei nevajadzētu maksāt dārgi piekrīt 63% iedzīvotāju.

Tomēr skeptiskāks ir katrs trešais Latvijas respondents, kas apgalvo, ka tā gadās reti (27%) vai nekad (5%). Savukārt Igaunijas respondentu vidū pat 16% uzskatīja, ka kvalitatīvs produkts nekad nav pieejams par pieņemamu cenu un ka augstas kvalitātes produktu ražošana ir dārgāka, tāpēc tiem ir jāmaksā vairāk (12%).

Kopumā aptaujā sniegtās atbildes liecina, ka patērētāji abās valstī kļūst apzinātāki savās izvēlēs. „Tas varētu liecināt par to, ka patērētāju vidū izzūd aizspriedumi un ka viņi apzinās, ka kvalitatīvam produktam ne vienmēr ir jābūt dārgam. Tā ir ļoti pozitīva tendence, kas, cerams, mudinās mazumtirgotājus un ražotājus likt lielāku uzsvaru uz kvalitāti un domāt par labu cenas un kvalitātes līdzsvaru plauktos,“ piebilst Dana Hasana.

Aptaujas 2025. gada maijā pēc „Lidl“ pasūtījuma veica pētījumu uzņēmumi „Mindscan“ (Latvijā) un „Norstat“ (Igaunijā). Abās valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 74 gadiem.