Drošība sākas ar zināšanām un atbildīgu rīcību! Aizvadītajā vasarā ūdenstilpēs izglābti 25, bet gāja bojā – 56 cilvēki

Viktorija Gribuste | 2025.06.10

Vasaras brīvlaiks, saulains laiks un atpūta svaigā gaisā ir tas, ko ar nepacietību gaida teju ikviens, tomēr, ja netiks ievēroti drošības noteikumi, arī šo patīkamo laiku var aptumšot dažādi nelaimes gadījumi. Katru vasaru uz un pie ūdenstilpēm tiek izglābti vairāki desmiti nelaimē nokļuvuši cilvēki, un diemžēl nereti vasaras atpūta vairākiem cilvēkiem beidzas traģiski. Aizvadītajā peldsezonā (laika posmā no 15. maija līdz 15. septembrim) ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 25 cilvēkus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 56 cilvēkiem. Savukārt, aizvadītajā gadā kopumā vēl 49 cilvēki izglābti pēc apmaldīšanās vai, notiekot negadījumam, mežā un purvā, bet 54 cilvēki izglābti augstumā vai pazemes komunikācijās.

Drošība sākas ar zināšanām un atbildīgu rīcību! Lai izvairītos no iespējamām nelaimēm un negadījumiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina izveidot savas ģimenes drošības plānu. Drošības plāna izveide palīdz novērst negadījumus un skaidri nosaka ģimenes rīcību ārkārtas situācijās. Ģimenes drošības plāna izveide:

Raksts turpinās pēc reklāmas

Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta

Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.

TAKA

    Izveidojiet kopā ārkārtas kontaktu sarakstu, iekļaujot tajā vecāku telefona numurus, glābšanas dienestu tālruņa numurus, tuvāko radinieku telefona numurus, kā arī citus noderīgus telefona numurus.

    Vienojieties par drošības noteikumiem mājās un ārā – kā rīkoties, ja gadās apmaldīties vai nonākt bīstamā situācijā.

    Sarīkojiet nelielu drošības apmācību – ar bērniem pārrunājiet sešus ar drošību vasarā saistītus jautājumus.

1.    Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?

Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”). Ja tuvumā tādu nav, tad jāizvēlas peldvietas ar lēzenu krastu, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut ūdenī rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri doties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī.

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes. To ieteicams darīt arī pieaugušajiem.

VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

2.    Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112?

Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime –kuros gadījumos ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.

Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt cilvēkus un īpašumu. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no iespējamā soda.
Lai bērns situācijās, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, varētu ātri reaģēt, aicinām vecākus viņu viedtālruņos lejupielādēt lietotni “112 Latvija”. Šī lietotne nodrošina iespēju izsaukt palīdzību pat tad, ja bērns ir apjucis, aizmirsis glābšanas dienestu numurus vai nespēj precīzi norādīt savu atrašanās vietu.

3.    Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?

Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada mājās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot vienatnē bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērni mācētu pareizi lietot plīti vai arī parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.

Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.

4.    Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi

Vasaras brīvlaikā daudzi bērni mājās paliks vieni, tādēļ vecākiem jāiemāca bērni regulāri pavēstīt kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā, un cik ilgu laiku būs prom. Ikvienam vecākam ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns.

5.    Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?

Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas kā pastaigu un rotaļu vietu. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot

6.    Vai Tu zini, kā neapmaldīties mežā?

Lai pastaiga mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pirms došanās mežā, ir jāinformē piederīgie par to, kurā vietā plānots doties pastaigā, kā arī laiku, kad plānots atgriezties no meža. Uz mežu nepieciešams ņemt līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu, kas ļaus nepieciešamības gadījumā sazināties ar operatīvajiem dienestiem. Tāpat svarīgi apģērbam un galvassegai izvēlēties spilgtas un košas krāsas – nevis kā ierasts pelēkos toņus. VUGD pieredze rāda, ka drošāk ir mežā doties vismaz divatā – ja kādam rodas veselības problēmas vai sanāk apmaldīties – ir otrs cilvēks, kurš var izsaukt palīdzību.

Ugunsdzēsēji glābēji ikvienam novēl drošu un neaizmirstamiem mirkļiem piepildītu vasaru!