Kāpēc Jāņos tiek baudīts tieši alus?

Marta Mackeviča | 2025.06.23

Jau pēc nedēļas visā Latvijā iedegsies Jāņu ugunskuri, skanēs dziesmas, smaržos pļavas ziedi – un, protams, daudzviet galdā tiks celts siers un alus. Tas ir tik pašsaprotami, ka bieži vien nemaz neaizdomājamies — kāpēc tieši alus ir kļuvis par šī svētku vakara galveno dzērienu? Kāpēc ne kāds cits? Viedkli pauž “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.

Receptes tika turētas noslēpumā

Raksts turpinās pēc reklāmas

Koncertprogramma "Latgalietis pasaulē"

Lai svinētu 40 gadu radošās darbības jubileju, pie saviem skatītājiem dodas dziedātājs, mūziķis un arī nedaudz aktieris Andris Baltacis.

Līvānu TIC

Alus ir viens no senākajiem latviešu dzērieniem, kura saknes stiepjas dziļi mūsu folklorā, sadzīvē un rituālos. Alus nebija tikai ikdienas dzēriens - tas tika brūvēts arī īpašos gadījumos: kāzām, bērēm, talkām un, protams, Jāņiem. Kā minēts Periodika.lv apkopotajos materiālos — Jāņu alus bija katras sētas lepnums. Alus brūvēšana bija goda lieta — ikviens saimnieks uzskatīja par pienākumu Jāņu vakarā pacienāt jāņabērnus ar vislabāko alu. Receptes tika turētas noslēpumā un nodotas no paaudzes paaudzē.

Tikko novākta labība, laiks alus brūvēšanai

Jāņi bija arī brīdis, kad tika novākta labība – tāpēc tas bija piemērotākais laiks arī alus brūvēšanai. Kā norāda grāmatas “Alus tradīcijas Latvijā” autore Linda Dumpe, alus brūvēšanai sāka gatavoties jau 2 - 3 nedēļas iepriekš, jo labi norūgušam alum vajadzīgs laiks. Tas bija ne tikai tehnisks process, bet arī rituāls - kopā sanākšana un dalīšanās ar alu kalpoja kā pateicība par labo ražu.

Tika uzskatīts, ka dzērienam piemīt enerģētisks spēks

Katram saimniekam bija sava īpašā recepte, bieži vien rūpīgi sargāts noslēpums, ko neatklāja pat tuvākajiem draugiem. Alus tika vārīts īpašā veidā un tika uzskatīts, ka dzērienam piemīt enerģētisks spēks. Arī latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece Janīna Kursīte-Pakule uzsvērusi, ka biedru alus jeb kopā darīts alus radīja īpašu kopības sajūtu - līdzīgi kā talkās vai citos sabiedriskos darbos. Tā nebija tikai produkta radīšana, tā bija kopīga pieredze.

Mucu, kurā bruvējā, sadedzināja Jāņu ugunskurā

Vēl viens interesants un simbolisks aspekts - alus tika brūvēts mucā, kuru pēc tam pacēla un dedzināja ugunskurā, tādējādi noslēdzot darba ciklu un simboliski pateicoties dabai. Tas parādīja cieņu pret dabas spēkiem un ļāva svinēt auglību un pārticību.

Alus vieta latviešu dainās

Un kāpēc gan tieši alus, nevis kāds cits dzēriens? Medus dzērieni bija pazīstami vēl senāk, taču līdz ar zemkopību un miežu audzēšanu par galveno svētku dzērienu kļuva tieši alus. Enciklopedija.lv skaidro, ka savulaik tradicionālie dzērieni Latvijā bija ūdens, zāļu tējas, bērzu sulas, bet īpašiem svētku brīžiem - medus dzērieni un alus. Stiprāki dzērieni mūsu senču galdā nonāca daudz vēlāk. To skaidri apliecina arī dainas, kurās minēts “Kas man deva alus dzert, lai aug mieži griezdamies; Kas nedeva alus dzert, lai kokaļi noziedēja.”

Arī mūsdienās, baudot alu Jāņos, mēs turpinām tradīciju un esam daļa no senas ķēdes, kas cauri gadsimtiem mūs saista ar senčiem. Tas nav tikai dzēriens. Tā ir mūsu kultūras, zemes un mūsu garša. Turklāt, mūsdienās pieejamas arī bezalkoholiskās versijas, kas garšo gluži kā parastais alus, un atļauj apvienot miestiņa baudīšanu, tradīcijas, un vienlaikus saglabāt modrību un, nepieciešamības gadījumā, iespēju droši un atbildīgi vadīt auto. Tradicionālais alus vai bezalkoholiskais, bet Jāņu vakarā alus krūze būtu ne tikai veldzējums, bet arī cieņpilns sveiciens dabai un senču mantojumam. Varam to baudīt ar draugiem, ģimenes lokā vai plašākā kompānijā, bet pats galvenais - darīt to atbildīgi.