Kā rīkoties gadījumos, kad gaisa pārvadātājs izvairās no kompensācijas izmaksas?

Lāsma Goba | 2025.07.17

Vasara ir atvaļinājumu laiks un daudzi no mums izvēlas doties atpūsties ārpus Latvijas, ļoti bieži – izmantojot tieši aviopārvadājumus. Pēc Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas datiem, globālais gaisa transporta pasažieru pieprasījums 2024. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni.  Pagājušajā gadā vidēji bija aizpildītas 83,5% no visām lidmašīnās pieejamajām sēdvietām, un tika sasniegts jauns sēdvietu aizpildījuma rekords.2 2025. gada prognozes liecina, ka arī šis gads potenciāli varētu sasniegt jaunus rekordus. Diemžēl lielais pasažieru skaits, kā arī citi faktori, reizēm nelabvēlīgi ietekmē gaisa pārvadātāju iespējas nodrošināt augstas kvalitātes klientu servisu. Tas rada pasažieriem dažādas neērtības, kā arī nesamērīgu finansiālu slogu, piemēram, ja lidojumi tiek atcelti pēdējā brīdī un pasažieriem netiek piedāvāts alternatīvs lidojums uz galamērķi. Kādos gadījumos var pieteikt kompensāciju? Ar viedokli dalās Ance Renāte Pundure, BDO Latvia juriste.

Kavēts lidojums

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nebeidzama VASARA ar Club Med!

“Viss-iekļauts servisa” ceļojumu izpārdošana // 7 naktis viesnīcā, pilna pansija - ēdināšana un dzērieni, aktīvās atpūtas un izklaides programma viesnīcā

EUR 520 | Estravel Latvia

Gaisa pārvadātāji bieži izvairās no Eiropas Savienības Regulas Nr.  261/2004 noteiktajiem kavējumu sliekšņiem, lai neizmaksātu kompensācijas, kā arī nereti norāda, ka aizkavēšanās bijusi īsāka par divām stundām. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tā dēvētajam "faktiskajam ielidošanas laikam" jeb brīdim, kad galamērķī tiek atvērtas vienas no lidaparāta durvīm un pasažieriem ir atļauts izkāpt. Šis mirklis kalpo kā atskaites punkts, lai noteiktu kavēšanās ilgumu, ko cietuši pasažieri.

Lai izvairītos no kompensācijas pieteikuma noraidīšanas, pasažierim ir īpaši svarīgi šādās situācijās saglabāt precizitāti un dokumentēt jebkādus pierādījumus, kas varētu apliecināt reālo ielidošanas brīdi. Ja pasažieris pats ir novērojis, ka durvis tika atvērtas, piemēram, trīs stundas un desmit minūtes pēc plānotā ielidošanas laika, būtu vēlams pierakstīt precīzu laiku un, ja iespējams, saņemt apstiprinājumu no lidostas personāla vai saglabāt cita veida pierādījumus, piemēram, laika zīmogu fotogrāfijām, kurās redzama durvju atvēršana vai atrašanās pie izkāpšanas vārtiem. Tāpat ir ieteicams vienmēr pārbaudīt ielidošanas laiku neatkarīgos avotos, piemēram, izmantojot publiski pieejamas lidojumu izsekošanas vietnes, kurās bieži tiek fiksēts gan nosēšanās laiks, gan lidmašīnas piekļūšana vārtiem. Šādi iegūtie pierādījumi var būt noderīgi, ja rodas strīds par kavēšanās ilgumu.

Situācijās, kad aviokompānija atsakās izmaksāt kompensāciju, atsaucoties uz nepietiekamu kavējumu, ir ieteicams pieprasīt no pārvadātāja pierādījumus, kuri pierāda apgalvojuma patiesumu. Ja sniegtā informācija ir nepilnīga vai acīmredzami neprecīza, pasažierim ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī – nepieciešamības gadījumā – iesniegt prasību tiesā. Tādējādi, lai efektīvi aizstāvētu savas tiesības, būtiski ir ne tikai zināt regulu, bet arī proaktīvi rīkoties: dokumentēt faktus, vākt pierādījumus un pieprasīt no pārvadātāja pamatojumu par kompensācijas izmaksas atteikumu. Tikai šādā veidā iespējams panākt taisnīgu kompensāciju par būtisku kavēšanos.

Atcelts lidojums

Ja lidojums ir atcelts un pasažieri par to ir informēti mazāk nekā divas nedēļas pirms lidojuma, pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju no aviokompānijas. Tomēr jāatzīmē – ja aviokompānija var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu izraisīja ārkārtēji apstākļi, tai nav pienākuma maksāt kompensāciju. Eiropas Savienības Tiesa ir sniegusi papildu skaidrojumu par to, ko nozīmē lidojuma atcelšana, un pat paplašinājusi Regulas 261/2004 definīciju. Tiesa atzinusi, ka lidojums uzskatāms par atceltu arī tad, ja lidmašīna ir pacēlusies, bet tehnisku vai citu iemeslu dēļ atgriezusies sākotnējā lidostā, nesasniedzot galamērķi, kāds bija paredzēts maršrutā. Tādā gadījumā lidojums nav noticis atbilstoši sākotnējam plānam un tiek uzskatīts par atceltu.

Iekāpšanas liegums

Jēdziens “iekāpšanas atteikums” attiecas ne tikai uz situācijām, kad pārdots vairāk biļešu nekā ir vietu lidmašīnā (virspārdošana jeb overbooking), bet arī uz gadījumiem, kad iekāpšana tiek atteikta citu iemeslu dēļ. Piemēram, lidmašīnas maiņa uz mazāku gaisa kuģi, tehniskas problēmas, apkalpes darba laika ierobežojumi, svara sadales nosacījumi vai citi organizatoriski šķēršļi. Iekāpšanas atteikumā netiek ieskaitītas situācijas, kad ir pamatots iemesls – piemēram, pasažiera veselības problēmas, drošības apsvērumi vai neatbilstoši ceļošanas dokumenti. Tādēļ pasažieriem ir tiesības uz kompensāciju tikai tad, ja iekāpšana tiek atteikta pret viņu gribu un tas nav saistīts ar viņu pašu atbildību vai drošības apsvērumiem.

BDO Latvia praksē ir nācies novērot situācijas, kurās gaisa pārvadātājs pasažierim atsaka iekāpšanu, kļūdaini apgalvojot, ka pasažierim nav atbilstošu ceļošanas dokumentu (piemēram, Covid-19 sertifikāta). Šādās situācijās strīds visbiežāk tiek risināts tiesvedības ceļā, ceļot prasību gan par kompensācijas izmaksu, gan par iekāpšanas atteikuma rezultātā radušos zaudējumu atlīdzību.

Kādu kompensāciju es varu prasīt?

Ja esi konstatējis, ka ierašanās galamērķī kavēta par
•    divām stundām vai ilgāk lidojumā, kas veic līdz 1500 km attālumu – vari pieprasīt kompensāciju 250 EUR apmērā;

•    trīs stundām vai ilgāk lidojumā, kas paredzēts Eiropas Savienības iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru  attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā – EUR 400;

•    četrām stundām vai ilgāk attiecībā uz visiem lidojumiem, uz ko neattiecas 1. vai 2. punkts – EUR 600.

Atcelta lidojuma un iekāpšanas atteikuma gadījumā pasažiera kompensācijas apmērs ir atkarīgs gluži tāpat kā par kavētu lidojumu - no paredzētā lidojuma attāluma.

Kur vērsties, lai saņemtu kompensāciju?

Situācijās, kad pasažieriem pienākas kompensācija par aizkavētu, atceltu lidojumu vai liegtu iekāpšanu, viņiem jāizvēlas – vai mēģināt pašiem sazināties ar aviokompāniju un pieprasīt kompensāciju, vai arī izmantot uzņēmumu, kas palīdz kārtot šādus jautājumus.

Pasažieriem, kuri nolēmuši paši vērsties pie lidsabiedrības, ir ieteicams ievērot pāris lietas. Pirmkārt, nepieciešams atsaukties uz atbilstošo Regulas 261/2004 pantu atbilstoši gaisa pārvadātāja radītajām neērtībām. Otrkārt, sūdzībā ir jānorāda informācija par lidojumu – izlidošanas datums, laiks, izlidošanas un galamērķa lidosta, lidojuma numurs, pasažieri, kuri pieprasa kompensāciju, bankas konta numurs, uz kuru veicama kompensācijas izmaksa. Šāds informācijas pieprasījums ir pietiekams, lai gaisa pārvadātājs spētu izvērtēt radušos situāciju un pieņemt lēmumu attiecībā uz kompensācijas izmaksu.

Diemžēl praksē novērojams, ka lielākajā daļā situāciju gaisa pārvadātājs pēc sūdzības izskatīšanas atsakās izmaksāt kompensāciju, neskatoties uz acīmredzamo pasažieru tiesību pārkāpumu. Pasažierim tas nozīmē strīdu ar lielu, starptautisku uzņēmumu, tādēļ nereti pasažieri izvēlas strīdu neturpināt. Šādās situācijās pasažieriem ir jābūt neatlaidīgiem, lai tiktu sasniegts vēlamais rezultāts.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir atbildīgā iestāde par Regulas 261/2004 uzraudzību Latvijā, kā arī sniedz palīdzību pasažieriem strīdos ar pārvadātājiem. PTAC kompetencē ir sūdzību izskatīšana par lidojumiem, kas izlido no Latvijas, kā arī par lidojumiem, kas izlido no trešajām valstīm (attiecībā uz ES) uz Latviju. Lai saņemtu PTAC palīdzību, būtu ieteicams iesniegt pierādījumus par strīdu ar gaisa pārvadātāju – saraksti ar gaisa pārvadātāju, dokumentus, kas apliecina radītās neērtības, kā arī iekāpšanas kartes vai rezervāciju apstiprinošus dokumentus. Ja pasažieris PTAC vēršas ne tikai savā vārdā, bet arī citu pasažieru vārdā, tad obligāti pievienojami pilnvarojumu apliecinoši dokumenti. Lai gan Patērētāju strīdu risināšanas komisija ir neatkarīga koleģiāla lēmējinstitūcija, kas risina strīdu starp patērētāju un gaisa pārvadātāju, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26. panta piekto daļu, komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs, kas nozīmē to, ka, ja gaisa pārvadātājs labprātīgi neizmaksās kompensāciju, pasažieri būs spiesti vērsties tiesā.

Ja situāciju nevar atrisināt mierīgā ceļā un jāvēršas tiesā, pasažieriem ieteicams izmantot juristu palīdzību. Strīdi ar aviokompānijām tiek izskatīti civiltiesiskā kārtībā, un, ja tiesa pieņem pasažierim labvēlīgu spriedumu, parasti aviokompānijai jāsedz arī visi ar tiesvedību saistītie izdevumi. Katrs gadījums un strīds ar gaisa pārvadātāju ir individuāls, ar atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem, tādēļ pasažieriem savai tiesību aizsardzībai ir nepieciešams izmantot kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus.