Andris Kalniņš: Latvijas tūrisma «panākumi» ir fikcija - LIAA direktore Ieva Jāgere maldina sabiedrību

Andris Kalniņš | 2025.08.08

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadība sabiedrībai cenšas radīt iespaidu, ka tūrisma nozare ir veiksmīgi atguvusies un viss notiek pēc plāna. LIAA direktore Ieva Jāgere intervijās apgalvo, ka esam atgriezušies pirms pandēmijas līmenī. Taču realitātē šie izteikumi ir ne tikai maldinoši — tie ir klaji nepatiesi. Viedokli pauž Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Nozares uzņēmēji šos “panākumus” nejūt. Viesnīcas turpina cīnīties ar zemāku noslodzi, restorāni — ar samazinātu klientu plūsmu, bet valsts pārvaldes atbildīgās amatpersonas ar pašapmierinātu toni paziņo, ka viss ir kārtībā. Skaitļi rāda pretējo.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sienu gleznojumi Liepājā

Dodies Liepājas ielās un atklāj lielformāta mākslas darbus, kas grezno Liepājas ēku fasādes, gan pilsētas centrā, gan Karostas fortos!

Liepājas reģiona TIB

Skarbā realitāte: Latvija atpaliek

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2025. gada pirmajos piecos mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir par 96 tūkstošiem mazāks nekā 2019. gadā. Tas nozīmē, ka šobrīd atrodamies tikai 85 % līmenī no pirmspandēmijas apjoma. Tā nav atgriešanās, tā ir atpalicība.

Un šī nav īslaicīga parādība. Jau kopš COVID-19 pandēmijas Latvija stabili ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās. Un šī pozīcija nav mainījusies arī šobrīd. Citas valstis atkopjas daudz straujāk, bet mēs lepojamies ar ikgadēju dažu procentu pieaugumu, nesalīdzinot sevi ar konkurentiem. Pieaugums pats par sevi neko nenozīmē, ja joprojām esam pēdējie Eiropā.

Iepriekš Latvijā būtisku tūristu daļu veidoja apmeklētāji no Krievijas un Baltkrievijas. Šodien šo segmentu vairs nav — un tas ir saprotami. Taču problēma ir tajā, ka šie apjomi nav aizvietoti ar jauniem tirgiem, kā tiek publiski minēts no LIAA puses.

Salīdzinājumā ar 2019. gadu:

No Krievijas un Baltkrievijas – mīnus 120 000 tūristu;
No Lietuvas – tikai +15 000;
No Igaunijas – +3 000;
No Vācijas – mīnus 20 000;
No Zviedrijas – samazinājums, nevis pieaugums.

Un te parādās kliedzošs absurds: Latvija joprojām nav atjaunojusi regulāro prāmju satiksmi ar Skandināvijas valstīm. Tas būtiski ietekmē tūristu plūsmas no Zviedrijas, Somijas un citiem ziemeļu tirgiem. Rīgai kā Baltijas valstu centram nav attīstītas pasažieru ūdens satiksmes ar Skandināviju. Tas ir ne tikai ekonomisks zaudējums, bet arī stratēģiska nolaidība.

Rīga – no Baltijas līderes līdz atpalicībai

Vēl nesen Rīga bija populārākais galamērķis ārvalstu tūristiem visās trīs Baltijas galvaspilsētās. Šodien Tallina mūs ir apsteigusi absolūtos skaitļos, bet Viļņa jau tuvojas. Šī vairs nav konkurence. Šī ir pozīcijas zaudēšana reģionā, jo kamēr citi investē, Latvija taupa.

Tieši šobrīd būtu jāpalielina valsts investīcijas tūrisma mārketingā. Taču 2025. gadā tūrisma mārketinga budžets ir samazināts par aptuveni 500 000 eiro.

Ārvalstu tūristi 2024. gadā Latvijā ir atstājuši vairāk nekā 1,3 miljardus eiro. Vai tiešām ir saprātīgi samazināt investīcijas eksportējošā nozare, kuras atdeve ekonomikā ir acīmredzama? Turklāt mūsu mārketinga budžets jau pagājušajā gadā bija 3 līdz 4 reizes mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Šāda taupība nav taupība. Tas ir pašdestruktīvs kurss.

Ne tikai klusums — arī meli

Vissliktākā situācijas daļa nav klusēšana. Vissliktākā daļa ir sabiedrības apzināta maldināšana. LIAA direktore Ieva Jāgere plašsaziņas līdzekļos apgalvo, ka esam sasnieguši vai tūlīt tūlīt sasniegsim pirmspandēmijas līmeni. Šos vārdus viņa saka laikā, kad dati rāda, ka mēs tam pat neesam pietuvojušies.

Aicinu LIAA vadību, Ekonomikas ministriju un visas iesaistītās amatpersonas pārtraukt izvairīšanos no atbildības un nekavējoties uzsākt reālu, faktos balstītu rīcību tūrisma nozares atveseļošanai un attīstībai.

Ir nepieciešama skaidra, ilgtermiņa stratēģija, kas paredz:
1)    mārketinga budžeta palielināšanu līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijā;
2)    aktīvu un koordinētu mārketingu ārvalstu tirgos, īpaši Skandināvijā, Vācijā un citos prioritārajos segmentos;
3)    tūrisma infrastruktūras attīstību, tostarp regulāras prāmju satiksmes atjaunošanu ar Skandināvijas valstīm;
4)    ciešu dialogu un lēmumu pieņemšanu kopā ar nozares profesionāļiem un uzņēmējiem.

Tūrisms nav tikai nozare – tas ir pakalpojumu eksports, investīcijas, nodarbinātība un valsts tēls. Tas ir jautājums par Latvijas konkurētspēju un spēju piesaistīt pasauli sev.