Rasmuss Pētersons: Restorāni kā labklājības spogulis. Ko tie atklāj par ekonomiku?

Foto: Lido.lv | Autors: Laila Pastare | 2025.09.14

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā. Viedokli pauž Rasmuss Pētersons, LIDO valdes loceklis.

Tas, cik bieži cilvēki izvēlas ieturēt maltīti ārpus mājas, kādas vietas apmeklē un cik daudz tērē, atklāj daudz par ēdināšanas nozari kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējā gada laikā ēdināšanas nozares apgrozījums audzis par aptuveni 4%. Savukārt nozares apjoma indeksi liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas un restorānu pārdošanas apjomi pēdējā gada laikā faktiski nav pieauguši – tātad apgrozījuma pieaugums saistīts ar darbaspēka un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Eiropas kultūras mantojuma diena Ventspilī

Trešdien, 17.septembrī plkst.17.30 aicinām iepazīt māju ārdurvis Ventspils muzejā un pilsētā.

Ventspils TIC

Cenu jutīgums un patērētāju izvēles

Ēdināšanas nozarē šobrīd vērojama augsta cenu jutība – patērētāju izvēles ietekmē cenu izmaiņas. Daudzi, iespējams, izvēlas ietaupīt un veidot uzkrājumus nevis tērēt savus līdzekļus precēm vai pakalpojumiem, no kuriem var atteikties. Individuālus dalībniekus restorānu nozarē tas var skart dažādi – daļa patērētāju maina savus paradumus un sāk apmeklēt ēdinātājus, kas piedāvā iespēju ieturēt maltīti par zemāku cenu, savukārt citi izvēlas samazināt savu pirkumu grozu – biežāk gatavot mājās, izvēlēties lētākas ēdināšanas vietas vai no pasūtījuma izņemt desertu vai dzērienu.

Arī LIDO restorānu tīklā novērojam, ka ēdināšanas nozares klients ir pietiekami jutīgs attiecībā uz cenām un izvēlas izdevīgāko piedāvājumu. 2024. gadā LIDO restorānos cenas pirmo reizi divu gadu laikā tika paceltas par vidēji 1,5 – 2 %, kas ir mazāk par izejvielu cenu pieaugumu, un, ja ņemam vērā ieviesto lojalitātes programmu, kas ļauj klientiem uzkrāt punktus un ietaupīt 5 %, kopumā mūsu cenas palikušas nemainīgas. Redzam, ka sabiedrība novērtē LIDO pieeju noturēt “plaukta cenu” un nāk pie mums biežāk.

Kā ēdināšanas nozare pielāgojas pārmaiņām?

Daļa restorānu pielāgojas ekonomiskajiem cikliem, ieviešot dinamiskas cenas, dažādus eksperimentālus ēdināšanas konceptus, sezonālās ēdienkartes u.c. Tas liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas sektors ātri reaģē uz patērētāju uzvedības izmaiņām, atšķirībā no lēnākas reakcijas citās nozarēs. Pieaugot pieprasījumam pēc veselīgas, bioloģiskas, augu izcelsmes, bezglutēna un alergēniem draudzīgas pārtikas, aug arī piedāvājums. Sabiedrība kļūst izglītotāka, preventīvi domā par savu veselību – ko lietot uzturā, lai ēdiens būtu bagātinošs, spēcinošs un ilgtermiņā nekaitētu veselībai, Tāpat aizvien vairāk cilvēku dod priekšroku ilgtspējīgiem ēdināšanas risinājumiem, tostarp vietējām izejvielām un sezonāliem produktiem, kā arī seko līdzi, lai maksimāli  samazinātu pārtikas atkritumus.

Pieaug interese pēc jaunām garšām, tostarp, dažādām pasaules virtuvēm.

Vēl viena pieeja, kā restorānu industrija ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās reaģē uz inflācijas un pirktspējas krituma periodiem, ir, piemēram, jau par tradīciju kļuvusī Restorānu nedēļa, kuras laikā restorāni sagatavo īpašus piedāvājumus, ko steidz izmantot daudzi, kas restorānus ikdienā neapmeklē. Tāpat iecienīti ir “dienas” vai “īpašie” piedāvājumi, dodot iespēju ieturēt maltīti par izdevīgāku cenu. Šādi ne tikai tiek kompensēts patērētāju pirktspējas kritums, bet arī nostiprināta restorānu loma pilsētas kultūras un sociālajā ainavā.

Liela nozīme arī tūrismam

Ēdināšanas nozari ietekmē vēl daudz un dažādi faktori. Piemēram, ja vēl pirms gada varēja teikt, ka ēdināšanas nozarei nāk par labu tas, ka arvien vairāk darbinieku atgriežas birojos vai samazina attālinātā darba dienu skaitu, šobrīd to vairs nevar uzskatīt par noturīgu tendenci. Visticamāk, ir sasniegta optimālā proporcija starp attālinātu un klātienes darbu, un nozīmīgas svārstības vairs neredzēsim.

Jāņem vērā arī tūrisms. Tā ietekme uz ēdināšanas nozari nav viendabīga – daļa ēdinātāju fokusējas uz vietējiem klientiem, kamēr citi ļoti izjūt tūristu skaita izmaiņas, īpaši Rīgas centra, Vecrīgas un Jūrmalas kafejnīcas un restorāni. Tūristu skaits Latvijā pēdējos gados turpina pieaugt, un arī 2025. gads nav izņēmums – šī gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tūristu skaits, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, palielinājies par 17,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr, neskatoties uz šo pieaugumu, kopējais tūristu apjoms joprojām nav sasniedzis pirms pandēmijas līmeni.

Arvien vairāk gūstam pārliecību, ka ilgtermiņa panākumus nosaka arī uzņēmuma reputācija. Uzticība, ko gūstam no klientiem, veidojas gadu gaitā un kļūst par stabilu pamatu, kas palīdz pārdzīvot sezonālās svārstības un tirgus pārmaiņas.

Ēdināšanas nozare ir cieši saistīta ar sabiedrības kopējo labklājības sajūtu un ekonomisko noskaņojumu. Jo pārliecinošāk cilvēki jūtas par savu finansiālo stāvokli, jo biežāk viņi izvēlas ieturēt maltīti ārpus mājām. Savukārt piesardzība un vēlme taupīt tieši atspoguļojas restorānu apgrozījumā un piedāvājumā. Tāpēc sabiedriskā ēdināšana kalpo kā jutīgs ekonomikas noskaņojuma barometrs, kurā rūpīgi jāieklausās gan uzņēmējiem, gan lēmumu pieņēmējiem.