Krāpnieku arsenāls kļūst arvien plašāks – vai atpazīsi viņu trumpjus?

Elīna Šakirova | 2025.10.26

Latvijas iedzīvotāji ik dienu saņem telefona zvanus, īsziņas un e-pastus, kuros krāpnieki uzdodas par dažādu uzņēmumu un iestāžu pārstāvjiem. Ar steidzamiem brīdinājumiem, “šoka zvaniem” un vilinošiem piedāvājumiem viņi cenšas panākt, lai cilvēki atklāj savus personīgos vai finanšu datus, apstiprina krāpnieciskus maksājumus vai pat nodod skaidru naudu viltus bankas darbiniekiem vai amatpersonām. Īpaši jāuzsver, ka jauniešu vidū arvien biežāk tiek izmantota tā sauktā “naudas mūļu” krāpniecības shēma, kurā viņi apzināti vai neapzināti iesaistās kā starpnieki nelikumīgos darījumos.

Krāpnieki bieži izmanto uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus. Viņi zvana, raksta īsziņas vai e-pastus, izliekoties par policiju, mobilo sakaru operatoru, banku, tiesu vai citu nozīmīgu institūciju pārstāvjiem. Tādējādi tiek radīta steidzamības un nopietnības sajūta, lai cilvēks justos spiests reaģēt nekavējoties. Galvenais mērķis – iegūt piekļuvi upura finanšu līdzekļiem. To panāk, izprasot personas un internetbankas pieejas datus, aicinot apstiprināt krāpnieciskus darījumus ar dažādām autentifikācijas iespējām vai pat pārliecinot atdot maksājumu karti vai izņemt naudu un nodot to tieši krāpnieku rokās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tumsas noslēpumu nokrāsas Tukuma novadā

Oktobra nogalē robeža starp ikdienišķo un noslēpumaino kļūst pavisam šķietama – vismaz stāstos, ticējumos un mūsu pašu iztēlē.

VisitTukums.lv

“Ikvienam iedzīvotājam ikdienā jādomā kritiski, īpaši esot aktīvam sociālajos medijos – Facebook, Instagram un citās vietnēs. Ir svarīgi pārdomāti izvērtēt informāciju, ko atklājam savos profilos, nedalīties ar nepārbaudītiem ziņojumiem un nepiedalīties loterijās ar solījumiem par grandioziem vai neticamiem laimestiem. Lai sevi pasargātu, vienmēr jāpārliecinās par informācijas patiesumu,” skaidro Ingrīda Āva, bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja.

Bankas ikdienā ievieš arvien stingrākus drošības risinājumus, lai pasargātu klientus no krāpniecības, taču jāapzinās – ja pats esi autorizējis maksājumu vai atklājis savus datus, bankas iespējas palīdzēt atgūt līdzekļus ir ierobežotas. Ir būtiski zināt, ka neviena valsts iestāde telefonsarunā vai īsziņu sarakstē nekad neprasīs atklāt bankas piekļuves datus, PIN kodus vai veikt tūlītējus pārskaitījumus. Ja rodas šaubas, vienmēr jāsazinās ar attiecīgo iestādi vai banku, lai pārliecinātos par saņemtās informācijas patiesumu.

Viltus internetveikali

Viltus internetveikali ar lielām atlaidēm ir krāpniecības metode, kuras pamatā ir cilvēku pievilināšana ar šķietami izdevīgiem piedāvājumiem. Šādi veikali parasti izskatās kā īsti e-veikali – tiem ir atbilstošs dizains, preču fotogrāfijas un pat zīmolu logotipi, kas rada uzticamību. Galvenais āķis ir nereāli lielas atlaides – preces tiek “pārdotas” uz pusi vai pat vēl lētāk nekā citur, reizēm ar 70–90% atlaidēm. Pircējs, vilināts ar šādu piedāvājumu, veic pasūtījumu un apmaksu, jo šajos veikalos gandrīz vienmēr tiek pieprasīta priekšapmaksa. Taču prece nekad netiek nosūtīta vai arī tiek piegādāts viltojums, kas neatbilst aprakstam. Nereti šādās mājaslapās netiek skaidri norādīta kontaktinformācija vai uzņēmuma juridiskā adrese un nav iespējama saziņa ar klientu servisu. Aicinām pārliecināties, vai par konkrēto internetveikalu ir atrodamas klientu atsauksmes.

Naudas mūļi

Izplatīta krāpniecības metode starp jauniešiem. Mūļu shēma ir krāpniecības veids, kad noziedznieki izmanto cilvēkus kā starpniekus, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Parasti upuri tiek vervēti ar viltus darba piedāvājumiem, solot vieglu un ātru peļņu, vai arī uzrunāti sociālajos medijos un iepazīšanās portālos. Krāpnieki aicina atvērt bankas kontus, izmantot savas maksājumu kartes, pieņemt pārskaitījumus un pēc tam tos veikt uz citām valstīm vai kriptovalūtu makiem. Bieži cilvēki nemaz neapzinās, ka šādā veidā palīdz slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi. Tomēr jāatceras, ka pat tad, ja tiek tikai “pārskaitīta nauda” un no tā netiek gūts liels labums, juridiski cilvēks tiek uzskatīts par līdzdalībnieku noziedzīgā shēmā. Šādas rīcības sekas var būt bankas konta bloķēšana, naudas līdzekļu zaudēšana un pat kriminālatbildība.

Romantiskā krāpniecība

Romantiskā krāpniecība ir krāpšanas veids, kas visbiežāk ir izplatīts iepazīšanās portālos vai sociālajos medijos. Sākumā krāpnieki uzsāk draudzīgu saraksti, regulāri izsaka komplimentus, rada uzticības sajūtu un ilūziju par nopietnām attiecībām. Kad emocionāla saikne ir izveidota, krāpnieks sāk stāstīt par izdomātām problēmām – slimībām, negadījumiem vai pēkšņām finansiālām grūtībām. Pēc tam tiek lūgta nauda, dāvanu kartes vai pat pieeja bankas kontiem. Īpaši bīstami, ja šī shēma tiek vērsta pret jauniešiem, kuriem vēl nav lielas dzīves un finanšu pieredzes. Rezultātā upuri var zaudēt gan ievērojamas naudas summas, gan emocionālo drošību.

Valsts policija

Šis krāpniecības paņēmiens tiek izmantots ļoti bieži, un tas balstās uz cilvēku uzticību valsts iestādēm. Krāpnieki zvana potenciālajam upurim, uzdodoties par Valsts policijas darbiniekiem, un stāsta par it kā aizdomīgiem darījumiem bankas kontā vai mēģinājumiem noformēt kredītu uz viņa vārda. Lai radītu lielāku ticamību, krāpnieki nereti strādā pāros – sarunā tiek iesaistīts vēl kāds “kolēģis”, kurš it kā apstiprina teikto. Sarunas bieži notiek, izmantojot WhatsApp, un krāpnieki turpat var nosūtīt viltotus dokumentus, lai nostiprinātu maldinošo iespaidu un pārliecinātu, ka viņi tiešām pārstāv policiju.

Bankas

Viens no izplatītākajiem krāpnieku paņēmieniem ir uzdoties par bankas darbiniekiem – viņi zvana, raksta īsziņas vai izveido viltotas mājaslapas un reklāmas, kas vizuāli atgādina īsto banku saziņu. Šādās situācijās krāpnieki parasti apgalvo, ka cilvēka kontā notiek aizdomīgas darbības un steidzami jāatklāj pieejas dati. Nereti viņi arī izliekas par potenciāliem darba devējiem, aicinot atvērt kontu un nodot piekļuves informāciju.

Dažādi kurjera dienestu pakalpojumi

Šāda krāpniecības metode saistīta ar kurjeru dienestu viltus profiliem un ziņām par neīstiem pasūtījumiem. Piemēram, sociālajos medijos ir fiksēti gadījumi, kad krāpnieki izveido mājaslapas ar nosaukumiem, kas līdzinās oficiāliem uzņēmumiem. Tāpat krāpnieki bieži izliekas par pazīstamiem kurjerpakalpojumu uzņēmumiem, nosūta e-pastus vai īsziņas ar saitēm, kas vizuāli atgādina šo uzņēmumu oficiālās mājaslapas. Noklikšķinot uz šādām saitēm un ievadot bankas kartes vai personīgos datus, cilvēki neapzināti tos atklāj krāpniekiem, kuri pēc tam var izkrāpt naudu. Šādi gadījumi atgādina, cik svarīgi ir pārbaudīt sūtītāja adresi un vietnes nosaukumu, kā arī nekad neievadīt savus maksājumu datus aizdomīgās saitēs.

Ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta

Krāpnieki nereti izmanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizsegu, lai iegūtu cilvēku uzticību un izkrāptu naudu vai personas datus. Visbiežāk tas notiek ar dažādu viltotu ziņojumu palīdzību. Parasti upuri saņem īsziņas vai e-pastus ar paziņojumu par iespēju saņemt nodokļu atmaksu vai nepieciešamību apmaksāt sodu vai parādu. Paziņojumiem ir pievienotas saites, kas vizuāli atgādina VID oficiālo mājaslapu vai Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), taču patiesībā tās ved uz krāpnieku izveidotiem pikšķerēšanas portāliem. Tur tiek lūgts ievadīt bankas kartes numuru, piekļuves datus internetbankai vai citu sensitīvu informāciju. Dažkārt krāpnieki sūta arī e-pastus ar pielikumiem, kas satur ļaunatūru vai zvana, draudot ar parādu piedziņu, lai panāktu tūlītēju maksājumu. Šādi gadījumi rada maldinošu priekšstatu, it kā tos būtu sūtījis VID, taču patiesībā valsts iestāde šādas īsziņas nesūta.

Neīsti sodi no Ceļu satiksmes drošības direkcijas

Šāda veida krāpniecība ir balstīta uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu. Visbiežāk krāpnieki sūta viltus e-pastus vai īsziņas, kas vizuāli atgādina īstus CSDD paziņojumus. Šajos ziņojumos bieži vien ir iekļauti brīdinājumi par it kā nenomaksātiem sodiem vai beigušos tehniskās apskates termiņu. Lai maldinātu, krāpnieki piedāvā nekavējoties samaksāt sodu, nospiežot uz pievienotās saites. Šīs saites parasti ved uz viltotām mājaslapām, kas līdzinās CSDD oficiālajai vietnei, bet patiesībā paredzētas, lai izvilinātu personas datus vai bankas kartes informāciju.

Viltus loteriju vilinājums

Šādos gadījumos krāpnieki izsūta e-pastus, īsziņas vai zvana, lai informētu personu par laimestu kādā loterijā, konkursā vai akcijā. Parasti tiek solītas ievērojamas balvas – lieli naudas laimesti, automašīnas vai vērtīgas sadzīves tehnikas ierīces. Lai piekļūtu balvām, jāveic kāda darbība – jāsamaksā “apstrādes maksa”, “nodokļi” vai “nodeva”, kas nepieciešama laimesta saņemšanai, vai arī jāsniedz personas dati, piemēram, pases kopija, bankas konta numurs vai pat piekļuve internetbankai. Visbiežāk šie ziņojumi izceļas ar pārmērīgi pievilcīgiem solījumiem un steidzināšanu – krāpnieki mēdz rakstīt, ka balva jāapstiprina nekavējoties, citādi tā tiks atdota citam. Tāpat jāņem vērā, ka īstās loterijās balvas saņēmējam nav jāmaksā par laimesta iegūšanu, līdz ar to jebkura prasība pārskaitīt naudu ir skaidra krāpšanas pazīme.