Verona – pilsēta Itālijā cauri vēstures līkločiem

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.09.19

Vēsturiskā Verona tika dibināta 1. gadsimtā p.m.ē. Tā īpaši uzplauka Skaliģeru dzimtas valdīšanas laikā 13.–14. gadsimtā un Venēcijas Republikas sastāvā no 15. līdz 18. gadsimtam. Verona ir saglabājusi ievērojamu skaitu pieminekļu no antīkā laikmeta, viduslaikiem un renesanses, un tā ir izcils piemērs militārai cietokšņa pilsētai.

Verona atrodas Ziemeļitālijā, pie Adidžes upes, Lessini kalnu pakājē. Pirmie apdzīvotie punkti tur radušies aizvēsturiskos laikos, 4.–3. gadsimtā p.m.ē. Pilsēta kļuva par Romas municipiju 1. gadsimtā p.m.ē., pēc kā tās nozīme strauji pieauga. 5. gadsimtā Veronu pārņēma ostgots Teodoriks I, vēlāk – lombardieši, bet 774. gadā – Kārlis Lielais. 12. gadsimta sākumā tā kļuva par neatkarīgu komūnu. Īpaši tā uzplauka Skaliģeru dinastijas valdīšanas laikā un Cangrande I laikā, bet 1405. gadā nonāca Venēcijas pakļautībā. 1797. gadā Verona kļuva par daļu no Austrijas impērijas un 1866. gadā pievienojās Itālijas Karalistei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Taizeme- 1 ceļojums un 2 atpūtas galamērķi

Viena ceļojuma laikā kombinējiet atpūtu 2 no šiem galamērķiem: Bangkoka, Pataija, Kočamga// Kopējais ceļojuma ilgums: 12 naktis viesnīcā // papildu pakalpojumi

EUR 1485 | Estravel Latvia

Pilsētas kodols ir romiešu pilsēta Adidžes upes lokā, kur atrodas viena no bagātākajām romiešu pieminekļu kolekcijām Ziemeļitālijā. Saglabājušies Porta Borsari un Porta Leoni vārti, Arco dei Gavi (Napoleona laikā nojaukts un 1930. gados atjaunots pie Castelvecchio), Ponte Pietra tilts, romiešu teātris un arēna.

Viduslaikos Skaliģeri pārbūvēja pilsētas mūrus, paplašinot teritoriju. Verona līdz 20. gadsimtam saglabāja šādu apjomu. Pilsētas sirds ir Piazza delle Erbe ar tirgu un Piazza dei Signori ar nozīmīgām vēsturiskām ēkām: Palazzo del Comune, Palazzo del Governo, Loggia del Consiglio, Arche Scaligere un Domus Nova. Piazza Bra atrodas vairāku laikmetu ēkas.

Verona saglabā elementus no romiešu, romānikas, viduslaiku un renesanses perioda. Pilsētas sienas aizsargāja tās kodolu no 19. gadsimta industrializācijas. Lai gan Otrā pasaules kara laikā ēkas tika smagi bojātas, atjaunošanas plāns (1946) rūpīgi saglabāja oriģinālo struktūru.

Pilsēta pastāv nepārtraukti vairāk nekā 2000 gadus, un tās ielu tīkls saglabājis romiešu plānojumu. Aizsardzības sistēma (vārti, bastioni) apliecina ilgo militāro vēsturi. Pēc kara veiktās restaurācijas balstījās uz Itālijas tradīcijām – saglabājot vēsturisko substanci un ievērojot nepārtrauktību.

Par Verona kultūras mantojuma aizsardzību rūpējas gan valsts, gan pašvaldību iestādes. Vēsturiskā centra ēkas ir aizsargātas ar Kultūras mantojuma un ainavas kodeksu, un jebkura iejaukšanās notiek Kultūras mantojuma ministrijas uzraudzībā. Pašvaldība izstrādājusi detalizētus noteikumus, lai saglabātu un stiprinātu pilsētas vēsturisko un kultūras vidi.

Veronā darbojas arī UNESCO birojs, kas koordinē dažādu institūciju darbu. Procesā iesaistās arī reģionālās un baznīcas iestādes. Pilsētas pārvaldības plāns veicina ilgtspējīgu attīstību, kas apvieno mantojuma aizsardzību ar tūrisma un ekonomikas vajadzībām.