Rudenī sadursmes ar dzīvniekiem dubultojas

Inese Šuļžanoka | 2025.09.26

Rudenī uz Latvijas ceļiem gandrīz divkāršojas sadursmju skaits ar dzīvniekiem – īpaši pieaug riski satikt briežus un mežacūkas, bet sadursmes ar alņiem ir visbīstamākās un bieži vien beidzas ar traumām un smagiem bojājumiem. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA eksperti atgādina – atlīdzībās par zaudējumiem, kurus izraisījušas sadursmes ar dzīvniekiem, ir gadu tiek izmaksāti ap 3.5 miljoniem eiro. Rudenī un ziemā autovadītājiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Liepājas reģiona TIB

“Knapi apdrei¬fējām, alnis par laimi sadarbojās. Palasīju pēc tam statistiku, jūtos ļoti dzīva,” šādi par izvairīšanos no potenciāli smagas sadursmes šomēnes sociālajā tīklā X Latviešu režisore Alise Zariņa dalījās ar piedzīvoto uz Vidzemes šosejas – viņas automašīna gandrīz sadūrās ar alni. Šis gadījums spilgti atgādina – rudens un ziema ir bīstamākais laiks autovadītājiem uz Latvijas ceļiem - negadījuma pieteikumu skaits sāk pieaugt jau tagad – septembra beigās.

Rudenī un ziemā – visvairāk sadursmju
Ceļu satiksmes statistika rāda skaidru tendenci: no oktobra līdz decembrim negadījumu skaits ar dzīvniekiem pieaug gandrīz divkārtīgi salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem – pēdējos trijos gada mēnešos sadursmju skaits ir par ~70% lielāks nekā pirmajā ceturksnī un par ~35–40% lielāks nekā vasarā. Tas nozīmē, ka trīs mēnešos notiek gandrīz tikpat daudz sadursmju kā pusgadā.
Datu analīze atklāj, ka stirnas ir visbiežāk nobrauktie dzīvnieki – vairāk nekā 80% gadījumu. Tomēr tieši mežacūkas un brieži ir tie, kuru risks strauji pieaug rudenī: cūkas šajā laikā uz ceļiem nonāk par 65% biežāk nekā gada vidēji, brieži – par 24% biežāk. Savukārt satikšanās ar alni, lai gan izraisa tikai nepilnus 5% negadījumu, izraisa visbīstamākās sekas – trieciens ar 500 kilogramus smagu dzīvnieku bieži vien beidzas ar nopietniem bojājumiem un smagiem ievainojumiem.

Eksperts: Rudens barības meklējumos dzīvnieki arvien biežāk nonāk uz ceļiem
“Dzīvnieki šajā laikā vienkārši meklē barību,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza vēsturiskās informācijas speciālists Māris Lielkalns. “Rudenī un ziemā viņi ēd daudz vairāk, nekā vasarā, jo jāuzkrāj rezerves ziemai. Mežacūkas iet pēc ozolzīlēm, kartupeļiem, graudiem. Stirnas un brieži pulcējas baros – reizēm ceļa malā var redzēt pat trīsdesmit stirnas kopā. Ja viena metas pāri, tad skries arī pārējās, tur vairs neviens neapstājas.”

Ne tikai barība dzīvniekus pievelk ceļu tuvumā. “Ziemā ceļus kaisa ar sāli, un dzīvniekiem tas nozīmē minerālvielas. Tāpēc viņi nāk uz ceļa, turpat stāv un laiza asfaltu,” skaidro eksperts.

Arī mazāki dzīvnieki rudenī kļūst aktīvi. “Āpši, jenotsuņi – tie tagad ēd vairāk, kļūst smagnējāki, bet turpina skraidīt pāri ceļiem. Viņiem liekas, ka paspēs, bet mašīna skrien krietni ātrāk nekā dabā pieņemts. Un tad viņi vienkārši kļūdās. Kopumā ir tā, ka dzīvniekiem “īpašumi” ir krietni lielāki nekā cilvēki iedomājas un dzīvnieku apdzīvotās teritorijas atrodas abpus ceļam. Un lai tiktu pāri tam dzivās radības visu laiku riskē ar savam dzīvībām,” stāsta M. Lielkalns.

Apdrošinātājs: trieciens ar alni mašīnu pārvērš lūžņu kaudzē
Apdrošināšanas sabiedrības BALTA pārstāvis Kristaps Liecinieks atzīst, ka rudens un ziema ir visdārgākais periods atlīdzību izmaksās. “Katru rudeni redzam kāpumu, un tas nav pāris desmiti gadījumu – tie ir simti. Vidējais zaudējumu apjoms pēc sadursmes ar staltbriežiem vai alņiem ir vairāki tūkstoši eiro. Ja stirna atstāj iespiedumus un saplēstu buferi, tad trieciens ar alni bieži vien pārvērš mašīnu lūžņu kaudzē. Ir gadījumi, kad spēkrats pēc sadursmes nav atjaunojams vispār,” skaidro Liecinieks.
Pēc viņa teiktā, dzīvnieku sadursmju radītie zaudējumi Latvijā kopumā ik gadu sasniedz vairākus miljonus eiro. “Tas ir skaitlis, kas pielīdzināms mazpilsētas gada budžetam. Un jāatceras – šie ir tikai finansiālie zaudējumi. Dzīvnieku sadursmēs diemžēl ir arī cietušie un bojāgājušie cilvēki,” piebilst eksperts.

Kur notiek visvairāk sadursmju ar dzīvniekiem
Apdrošinātāja BALTA statistika rāda, ka Latvijā vislielākais sadursmju skaits ir novērojams Rīgā un Pierīgā. Otrajā vietā ierindojas Ogre, trešajā – Jelgava.

Kurzemē visvairāk negadījumu fiksēts Liepājā, bet uzreiz aiz tās seko Kuldīga. Latgalē līderpozīcijā ir Rēzekne, bet Vidzemē – Madona, Cēsis un Limbaži.

Dati apstiprina, ka visbiežāk negadījumi notiek vietās, kur intensīva satiksme krustojas ar mežu masīviem un laukiem.
“Laimīgas beigas nav pašsaprotamas”: ekspertu ieteikumi drošākai braukšana.

Kaut arī Alises Zariņas pieredze beidzās veiksmīgi, eksperti brīdina – tas ir sekunžu jautājums, kas var izšķirt dzīvības. Rīgas Zooloģiskā dārza eksperts atgādina, ka sadursmes visbiežāk notiek pēkšņi, tāpēc autovadītājiem jāievēro lielāka piesardzība. Viņš aicina:
• Samazināt ātrumu krēslas un tumsas vai nakts stundās - jo īsāka redzamība, jo mazāks ātrums jāizvēlas.
• Uzmanīties pie brīdinājuma zīmēm un meža masīviem. Šajās vietās risks ir visaugstākais.
• Vienmēr piebremzēt, ja uz ceļa parādās dzīvnieks. Nevajag cerēt, ka tas pats paspēs aizskriet. Dzīvnieks var pēkšņi mainīt virzienu un skriet atpakaļ. Papildus vērts atcerēties - pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.
• Pievērst uzmanību tumsā spīdošām acīm ceļa malā. Tā var būt pazīme, ka dzīvnieks tūlīt dosies pāri.
• Neapžilbināt sevi un citus. Izvēlēties piemērotu gaismu režīmu, jo slapjā asfaltā atspīdumi būtiski samazina redzamību. Turklāt uz slapja ceļa bremzēšanas ceļš ir garāks.
• Saglabāt pietiekamu distanci ar priekšā braucošo. Ja viņam būs satikšanās ar kādu dzīvnieku, tad lielāka iespēja paspēt nobremzēt, bez tam dzīvā radība, priekšā braucošā auto izbiedēta, var steigšus škērsot ceļu, aiz tās. Ja distance starp automašīnām maza – negadījums ir gandrīz nenovēršams.
• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē taisnā virzienā. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

“Sadursme ar dzīvnieku nav tikai transportlīdzekļa jautājums. Tā var maksāt ļoti dārgi – gan finansiāli, gan cilvēku veselības ziņā. Rudens un ziema ir laiks, kad piesardzība burtiski nozīmē dzīvību,” rezumē BALTA eksperts K. Liecinieks.