Elektroskrejriteņu OCTA – puse no privātpersonu braucamrīkiem nav apdrošināti

Inese Šuļžanoka | 2025.10.07

Latvijā šobrīd ir reģistrēti 28 532 elektroskrejriteņi, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati uz 1. jūliju. No tiem 16 342 pieder fiziskām personām, bet 12 190 – juridiskām. Taču, kā rāda AAS BALTA apkopotā informācija, tikai 52% fizisko personu savam elektroskrejritenim ir iegādājušies OCTA polisi. Savukārt uzņēmumiem piederošie skrejriteņi apdrošināti visi.

“Redzam, ka pēc trīs mēnešiem kopš OCTA ieviešanas puse privātpersonu vēl joprojām brauc bez polises. Tas nozīmē – negadījuma gadījumā par zaudējumiem nāktos maksāt no savas kabatas. Šis risks nav teorētisks – atlīdzību pieteikumi jau tiek saņemti, un tieši privātpersonu izraisītie negadījumi rāda, cik būtiska ir apdrošināšanas nozīme,” uzsver Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta apdrošināšanas vadītājs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Stendera muzejs

Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Pirmās atlīdzības – mērāmas tūkstošos

Kā liecina LTAB (Latvijas transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs) dati, šajā laikā saņemti 9 atlīdzību pieteikumi, no kuriem pagaidām noregulēti ir 5, savukārt pārējos 4 gadījumos zaudējumu apmērs vēl tiek vērtēts. Kopā četros gadījumos atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā  5000 eiro, attiecīgi vidējā atlīdzība pārsniedz 1000 eiro par vienu gadījumu. No 9 notikumiem, divos negadījumos iesaistītais skrejritenis nebija apdrošināts, tādēļ tajā atlīdzība izmaksāta no OCTA Garantijas fonda.

Lielākā daļa jeb 5 negadījumi bijuši ar nomas skrejriteņiem, savukārt atlikušajos četros negadījumos skrejriteņi piederējuši privātpersonām. “Lai gan pagaidām negadījumu skaits ir mazs, atlīdzību pieteikumi pagaidām apstiprina, ka puse no privātajiem skrejriteņiem satiksmē piedalās bez OCTA, jo šī attiecība parādās gan nopirkto polišu skaitā, gan atlīdzību pieteikumos,” secina Liecinieks.

Neapdrošināti braucamrīki bez noteikta statusa

AAS BALTA novērojumi liecina, ka pašreizējais regulējums mērķēts tieši uz elektroskrejriteņiem, taču tas neaptver citus līdzīgus braucamrīkus. Proti, pašlaik civiltiesiskā apdrošināšana obligāta ir motocikliem, mopēdiem un elektroskrejriteņiem, taču ceļu satiksmē piedalās arī virkne braucamrīku, kas rada vienlīdz augstus vai pat augstākus riskus satiksmē. Starp šādiem rīkiem var minēt monoriteņus, kas spēj attīstīt pat 70 km/h lielu ātrumu, atsevišķus elektrovelosipēdus, kuri jaudas un funkcionalitātes ziņā līdzinās mopēdiem, kā arī lielas jaudas elektroskrejriteņus, kurus nav iespējams reģistrēt ne kā skrejriteņus, ne kā mopēdus, tādēļ tos obligāta apdrošināšana nesasniedz.

Drošības paradumi, kas pasargā no negadījumiem

Līdz ar OCTA ieviešanu, būtiski ir arī pašu braucēju paradumi, jo lielākā daļa negadījumu ar elektroskrejriteņiem notiek nevis tehnisku defektu dēļ, bet gan pašu braucēju paradumu dēļ. Speciālisti uzsver – dažas vienkāršas, bet konsekventas darbības var būtiski mazināt risku.

•    Uz skrejriteņa bez pasažieriem. Šis transporta veids paredz, ka braukšana notiek vienatnē. Pasažieru pārvadāšana ir aizliegta un īpaši bīstama – svars sadalās nevienmērīgi, un uz slidenas virsmas tas var nozīmēt zaudētu līdzsvaru un kritienu.

•    Nebrauc reibumā!. Braukšana alkohola vai citu vielu ietekmē palielina negadījuma risku vairākas reizes.

•    Braukšanas laikā viss fokuss uz ceļu. Telefona lietošana vai austiņas brauciena laikā samazina spēju reaģēt uz apkārtējiem apstākļiem. Elektroskrejritenis prasa pastāvīgu uzmanību, jo īpaši uz ielām ar aktīvu satiksmi.

•    Regulāra tehniskā pārbaude. Pirms katra brauciena pārbaudi bremzes, riepas un gaismas. Regulāra apkope palīdz laikus novērst riskus.

•    Ievēro pareizas vadības principus. Vienmēr jātur abas rokas uz stūres un nevajadzētu pārvadāt somas vai priekšmetus, kas var traucēt vadībai. Jāatceras, ka mazais riteņu diametrs uz slapja ceļa ievērojami samazina stabilitāti.

•    Rudenī un ziemā ievēro īpašu piesardzību. Aukstajos mēnešos saķeri ietekmē slapjums, lapas, apledojums un sāls uz ceļiem. Tas nozīmē, ka jāpārbauda riepas – nedrīkst braukt ar nodilušu protektoru, jāpielāgo ātrums un distance, jo bremzēšanas ceļš kļūst garāks. Svarīgs arī redzamības faktors – gaismas, atstarotāji un spilgti apģērba elementi palīdz citām transporta līdzekļu vadītājiem laikus Tevi pamanīt.

“Apdrošināšana ir pēdējā drošības barjera, kas pasargā no finansiālām sekām pēc negadījuma. Taču pats svarīgākais ir atbildīgs braukšanas stils – ievērojot noteikumus un lietojot aizsargaprīkojumu, riskus iespējams mazināt būtiski,” norāda K. Liecinieks.