Eksperti spriež: vai ceļojuma plānošanu var uzticēt mākslīgajam intelektam?

Foto: Teztour.lv | Autors: Gabriela Ūdre | 2025.10.08

Kad tehnoloģijas arvien dziļāk ienāk mūsu ikdienā, rodas vilinājums nodot ceļojuma plānošanu ChatGPT rokās – ievadi galamērķi, vēlamās aktivitātes, budžetu un mākslīgais intelekts (MI) sarūpēs maršrutu. Bet vai mēs varam akli paļauties uz to? Par to diskusijā sprieda Rolands Birģelis, TEZ TOUR Latvija valdes priekšsēdētājs, un Viesturs Bulāns, Helmes Latvia līdzīpašnieks.

Pirmdien, 29. septembrī, Latvijas Radio 1 ēterā notika diskusija par mākslīgā intelekta (MI) lomu mūsu ikdienā – par to, vai tas ir drauds vai sabiedrotais? Šī saruna ir aktuāla arī ceļojumu kontekstā: vai mēs varam uzticēt ceļojuma plānošanu šādām sistēmām? No diskusijas izcēlušās atziņas un kritiskās piezīmes ļauj izvirzīt skaidru viedokli, ka MI var būt vērtīgs palīgs, bet praktiski nekad – patstāvīgs plānotājs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rudens dārgumu medības Vestienā!

Vai Taviem bērniem rudens brīvlaikā ieplānots kārtējais YouTube vai TikTok maratons? Aicinām ģimenes - no ekrāniem uz piedzīvojumiem Madonas pusē!

Madonas TIC

Rolands Birģelis, TEZ TOUR Latvija valdes priekšsēdētājs, cilvēks, kurš vada uzņēmumu, kas ik dienu saskaras ar ceļošanas izaicinājumiem reālajā pasaulē, skaidri formulēja – MI var piedāvāt idejas un ierosinājumus, bet tas nevar pārņemt atbildību par gala lēmumiem. Viņš norādīja, ka tūrisma operatori joprojām ir būtiska saikne starp tehnoloģisko ierosinājumu un reālo ceļojuma izpildi: operatori pazīst vietējos nosacījumus, pārzina viesnīcu un transporta partnerus un spēj uzņemties atbildību, ja kaut kas noiet greizi.

Diskusijā arī izskanēja viedoklis no tehnoloģiju vides – Viesturs Bulāns, tehnoloģiju uzņēmuma Helmes Latvia līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs uzsvēra, lai gan dažādi pētījumi, piemēram, “Statista” dati liecina, ka 4 no 10 patērētājiem visā pasaulē izmanto MI rīkus ceļojuma plānošanai, svarīgi atcerēties, ka MI var radīt arī vairākus riskus - lai personalizētu ceļojumu ieteikumus vai drošības padomus, MI nepieciešams liels daudzums datu, piemēram, par ceļotāja atrašanās vietu, uzvedību, veselību, iepriekšējiem ceļojumiem un pat personisko identitāti, kas var radīt privātuma riskus. Tāpat MI ieteikumi var būt diskriminējoši vai neobjektīvi, jo tas mācās no vēsturiskajiem datiem, tāpēc MI nedrīkst būt vienīgais lēmumu pieņēmējs ceļojumu plānošanas procesos.

No diskusijas radās spēcīga apziņa – ceļojumu plānošanā kļūdas ir visai dārgas: slēgti apskates objekti, pārlieku gari pārvietošanās maršruti, kas vairāk atgādina maratonu, nevis baudāmu ceļojumu, neplānotas nodevas un citi izdevumi – tās ir biežākās problēmas, ko MI ignorē. “MI šobrīd ir tikai palīgrīks, kas uzlabo efektivitāti, bet nevar aizvietot cilvēka spriedumu, intuīciju un kultūras izpratni, kas tūrismā ir ļoti svarīga,” saka V. Bulāns.

Ceļojums nav tikai punktu ķēde kartē – tā ir dzīva pieredze, kurā vienmēr būs vieta neparedzētībai, spontanitātei un vietējo niansēm. Tādēļ, lai gan MI var paveikt “melno darbu” – datu apkopošanu, variantu piemeklēšanu, sākotnējo maršrutu izveidi, mums ir jātur roka uz pulsa.

R. Birģelis uzskata, ka ceļotāja izglītošana šajā procesā ir izšķiroša: jāzina, ka MI ieteikumus nevar akli pieņemt. “Katrs ceļojuma plāns jāvērtē kritiski – vai tās viesnīcas ir tiešām pieejamas, vai apskates objekti strādā, vai pārvietošanās starp punktiem ir reāli izpildāma? Jāpiemēro kvalitātes kritēriji, jālūkojas pēc atsauksmēm, kas patiešām pārdzīvotas, nevis ģenerētas, un visbeidzot – jāparedz laiks elastībai, iespējamām izmaiņām.”

Jo ceļojums nav tikai saraksts ar vietām. Ceļojums ir atmosfēra, tās smarža, vietējo ritms, tās burzma un klusums, emocijas, pārsteigumi. Un tās lietas, kuras vislabāk izprotam ar cilvēka prātu un spēju reaģēt, – tās ir lietas, ko tehnoloģija var papildināt, bet ne aizstāt pilnībā, ar skaidru pārliecību rezumē Birģelis.