Deserts alus glāzē – kas ir kafijas stauts?

Foto: Miltton.com | Autors: Annija Asmus | 2025.10.29

Ja kāds teiktu, ka alus var būt arī deserts, kas garšo pēc kafijas, vaniļas, karamelēm un kokosriekstiem, cik ticami tas izklausās? Taču tā ir - atliek tikai izvēlēties pareizo stilu un sastāvdaļas. Tāpat kā pasaulē ir sausie un saldie vīni, arī alus pasaulē pastāv ļoti plaša garšu amplitūda – no sausā īru stauta līdz bagātīgajam kafijas stautam, ko var baudīt kā saldu desertu. Ar zināšanām dalās “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.

No portera līdz stautam - kā radās “melnais alus”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latgalīšu tautys Dzīšmu vokors

Šī gada 2. novembrī plkst. 16.00 muzejs "Andrupenes lauku sēta" veļu laika tematikai veltītu latgaliešu tautas dziesmu vakaru!

Krāslavas TIC

Stauts kā alus stils radies no portera - 18. gadsimtā Londonā populārā alus, kuru tolaik dēvēja par “strādnieku dzērienu”. Kad brūvētāji sāka veidot “stiprāku porteri”, parādījās nosaukums stout porter, kas burtiski nozīmē “stiprāks porteris”. Laikam ejot, šis alus kļuva par atsevišķu kategoriju, un, pateicoties zīmola “Guinness” panākumiem, īru stauts kļuva par vienu no pasaulē atpazīstamākajiem alus veidiem.

Atšķirībā no portera, stauts nav tik salds un tam ir izteiktāks kafijas raksturs. Tas ir eila paveids, kas rūgst istabas temperatūrā (aptuveni 20 °C) un iegūst piesātinātu, grauzdētu garšu. Lielākā daļa cilvēku stautu asociē ar tumšu, gandrīz melnu alu, bet patiesībā, skatoties to glāzē pret gaismu, redzams piesātināts rubīna tonis.

Kafijas deserts glāzē

Ja klasisko īru stautu var raksturot kā “sausāku un vieglāku”, tad mūsdienu “pastry stouts” jeb deserta stauti ir gluži pretēji, tie ir bagātīgi, krēmīgi un saldeni. Šajā alus stilā brūvēšanas procesā papildus iesalam tiek pievienota piena laktoze, kas piešķir alum maigumu un salduma noti. Raugs šo saldumu “neapēd”, tāpēc alus saglabā krēmīgu un desertīgu raksturu.

Tieši šis princips izmantots arī “Mežpils kafijas stautā”, kas tapis sadarbībā ar “Rocket Bean Roastery”, jo vēlējāmies izveidot alu, kas ne tikai garšo pēc kafijas, bet arī smaržo pēc īstas kafijas. Tāpēc alus rūgšanas septītajā dienā tam pievienojām grauzdētu Brazīlijas kafiju ar šokolādes un riekstu notīm, kas lieliski sader ar karameles un vaniļas aromātu, kas veidojas brūvēšanas laikā.

Rūgtums, maigums un līdzsvars

Tradicionālais stauts ir rūgtenāks, ar izteiktu grauzdētu iesalu garšu, bet kafijas stauts - gluži kā laba šokolāde - ir rūgteni salds. Kafijas, karameles un kokosrieksta nianses veido daudzslāņainu aromātu, kas patiesībā vairāk atgādina desertu, nekā dzērienu.

Lai arī stauts izskatās “smags”, tā ķermenis ir vieglāks nekā, piemēram, porterim, un tas nav pārsātināts. Pie pareizas temperatūras (ap 10–12 °C) tas atklāj garšas dziļumu, līdzīgi kā vīns, ko arī nemalko pārāk aukstu.

Alus kā kultūra un pieredze

Mūsdienās alus vairs nav tikai dzēriens karstai vasaras dienai. Tas ir kultūras un rituāla elements, gluži kā kafijas tase vai vīna glāze. Kafijas stauts ir piemērs tam, cik radoša un daudzveidīga var būt alus pasaule. Bet tā nav konkurence desertam, drīzāk ir tā paplašinātā versija. Un, jā, šis alus veids nav domāts, lai padzertos. Tas ir paredzēts baudīšanai - lēnām, vakarā, pie šokolādes kūkas vai vienkārši kā deserts pats par sevi.

Kā alus cienītājam un entuziastam man šis šķiet viens no interesantākajiem alus veidiem, jo tas ļauj apvienot tradīcijas ar eksperimentu, rūgtumu ar saldumu un klasiku ar improvizāciju. Kafijas stauts pierāda, ka alus var būt tikpat niansēts kā vīns vai konjaks, un tikpat baudāms kā deserts. Tas ir arī apliecinājums tam, ka alus kultūra Latvijā attīstās - no vienkārša dzēriena līdz pieredzei, kas ietver stāstu, garšu un sajūtu.