Kāpēc Latvija joprojām neatbalsta ēdināšanas nozari ar samazināto PVN?

Foto: LVRA.lv | Autors: Andris Kalniņš | 2025.10.29

Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare jau vairākus gadus cenšas panākt samazinātas PVN likmes ieviešanu. Tā nav privilēģija, bet instruments, ko Eiropas Savienības valstis plaši izmanto, lai stiprinātu vietējo uzņēmējdarbību, mazinātu ēnu ekonomiku un saglabātu darbavietas. Tomēr Latvija joprojām saglabā vienu no augstākajām PVN likmēm šajā sektorā Eiropā — 21 %, neraugoties uz nozares konsekventajiem argumentiem un atbalstu Saeimas komisijās.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Izstāde "Škoda 130 gadi" Rīgas Motormuzejā

Nāc uz Rīgas Motormuzeju un apskati īpašo izstādi "Škoda 130 gadi"!

Motormuzejs

Eiropa ēdināšanas nozari atbalsta, Latvija – ignorē
Eiropas Savienības tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm piemērot samazinātas PVN likmes restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem. Lielākā daļa to arī dara. Vācija no 2026. gada 1. janvāra pastāvīgi piemēros 7 % PVN likmi ēdieniem restorānos un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, atzīstot šo nozari par ekonomiski un sociāli nozīmīgu. Francijā šobrīd spēkā ir 10 % PVN likme ēdieniem (alkoholam — 20 %), Spānijā — 10 %, bet Zviedrijā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tiek piemērota 12 % likme.

Tikmēr Baltijā aina ir citāda. Lietuva pēc īslaicīgas atlaides Covid-19 periodā no 2024. gada atjaunoja 21 % standarta likmi ēdināšanas pakalpojumiem, un Igaunijā no 2025. gada 1. jūlija stājās spēkā 24 % standarta likme, kas tiek piemērota arī sabiedriskajai ēdināšanai. Tādējādi Latvija formāli nav vienīgā ar augstu PVN, taču būtiski atpaliek no lielākās daļas ES valstu, kuras šo nozari uzskata par atbalstāmu.

Ekonomikas instruments, ne privilēģija
Samazināts PVN ēdināšanai nav dāvana uzņēmējiem. Tas ir rīks ekonomikas stimulēšanai, ko apliecina vairāku valstu pieredze. Sabiedriskās ēdināšanas nozare ir darbintensīva — katrs eiro, kas tiek ieguldīts, rada būtisku ietekmi uz nodarbinātību, nodokļu bāzi un iekšējo patēriņu.

Samazinātā likme:
• Stiprina konkurētspēju, ļaujot saglabāt cenas patērētājiem pieejamā līmenī un uzlabojot Latvijas tūrisma pievilcību;
• Mazina ēnu ekonomiku, jo augsts PVN spiež daļu uzņēmumu un darbinieku uz nelegāliem norēķiniem;
• Veicina investīcijas un algu kāpumu, īpaši reģionos, kur ēdināšana ir viens no galvenajiem darba devējiem.
Tieši šo iemeslu dēļ Vācija, Francija, Spānija, Zviedrija un lielākā daļa ES valstu PVN samazinājumu izmanto kā mērķtiecīgu politikas instrumentu — nevis kā atlaidi, bet kā ieguldījumu tautsaimniecībā.

Baltijas arguments vairs nav arguments
Finanšu ministrija bieži norāda, ka samazināta PVN likme ēdināšanai nav nepieciešama, jo arī Lietuvā un Igaunijā tā netiek piemērota. Taču šāds salīdzinājums ir mānīgs. Latvijas uzņēmēji nekonkurē tikai ar kaimiņvalstīm — viņi konkurē ar visu Eiropu, kur šis atbalsta instruments kļūst par normu.

Ja Eiropas lielākā ekonomika Vācija atzīst ēdināšanas nozari par atbalstāmu un Zviedrija, kura ir viena no fiskāli disciplinētākajām valstīm Eiropā, saglabā 12 % PVN ēdināšanai, ir grūti saprast, kāpēc Latvija to joprojām ignorē. Jo īpaši ņemot vērā, ka Latvijas nozare nodarbina desmitiem tūkstošu cilvēku un ik gadu valsts budžetā iemaksā simtiem miljonu eiro.

Neizmantots potenciāls
Šodien Latvijas ēdināšanas uzņēmumi saskaras ar augstām izmaksām, strauji kāpjošām algām un patērētāju pirktspējas ierobežojumiem. Standarta PVN likme nozīmē, ka katra cenu korekcija tiek pārnesta uz klientu, kas ilgtermiņā samazina pieprasījumu un palielina ēnu riskus.

Ja Latvija ieviestu, piemēram, 12 % PVN likmi ēdināšanai uz trim gadiem, valsts budžetam īstermiņā ieņēmumi, iespējams, nedaudz samazinātos, taču vidējā termiņā pieaugtu kopējais legālais apgrozījums un nodarbinātība. Tieši tāds efekts ir novērots valstīs, kur šis instruments jau darbojas.

Jautājums par PVN ēdināšanai nav tikai par nodokļa likmi. Tas ir valsts attieksmes tests pret mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kas veido Latvijas pilsētu un reģionu ekonomisko pamatu. Samazinātā PVN likme būtu skaidrs signāls, ka valdība redz šo nozari kā daļu no valsts attīstības stratēģijas, nevis kā problēmu, ko ignorēt.

Latvijas ēdināšanas nozare ir gatava strādāt caurspīdīgi, maksāt nodokļus un attīstīties. Tagad bumba ir valdības pusē. Jautājums tikai viens: cik ilgi mēs vēl atpaliksim no pārējās Eiropas, kas jau sen sapratusi — samazināts PVN ēdināšanai ir ieguldījums, ne privilēģija.

Ar cieņu,
Andris Kalniņš
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents