Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa arī uz ceļojumiem

Elīna Šakirova | 2025.11.05

Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru – mazāk spontānu pirkumu, vairāk ilgtspējīgas un pārdomātas izvēles, liecina bankas Citadele aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka 27 % iedzīvotāju samazina izdevumus skaistumkopšanas pakalpojumiem un apģērba iegādei. Īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vidū — 41 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas iegādāties apģērbu uz atlaidēm, lietoto apģērbu veikalos vai vienkārši pērk mazāk. Turklāt 26 % respondentu norāda, ka taupa visās izdevumu kategorijās, savukārt tikai 10 % uzskata, ka var atļauties netaupīt.

Raksts turpinās pēc reklāmas

ZELTA MIKROFONS VENTSPILĪ

2026.gada 28.februārī OC “Ventspils” norisināsies krāšņa un svinīga Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” 30 gadu jubilejas ceremonija.

Ventspils TIC

“Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk domā par saviem tēriņiem – cilvēki vairāk pārdomā, ko pirkt, un dod priekšroku pamatvajadzībām un ilgtspējīgām izvēlēm. Īpaši tas redzams jauniešu vidū – viņi elastīgāk pielāgo savus paradumus, biežāk izvēlas pārvietoties ar velosipēdu vai kājām, izmanto koplietošanas risinājumus un dod priekšroku videi draudzīgākiem un ekonomiskākiem risinājumiem. Jaunieši taupīšanu bieži uztver nevis kā ierobežojumu, bet kā iespēju dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, veidojot jaunu, pārdomātu patēriņa kultūru,” skaidro bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Aptauja atklāj, ka 31 % aptaujāto samazina izdevumus arī brīvā laika aktivitātēm, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs (24 %) taupa uz ceļojumiem un kultūras pasākumiem — koncertiem, kino un izstādēm. Tikmēr uz pārtiku mēģina ietaupīt 19 % iedzīvotāju, kas norāda, ka šie izdevumi joprojām ir uzskatāmi par grūti samazināmiem.

Arī transporta izmaksas ir viena no jomām, kurā tiek meklēti risinājumi, — 21 % respondentu cenšas ierobežot tēriņus šajā kategorijā, un īpaši izteikti tas vērojams jauniešu un Rīgas iedzīvotāju vidū. Savukārt komunālie un mājokļa izdevumi ir vismazāk elastīgi — taupīt šajā kategorijā izdodas tikai 8 % aptaujāto.

“Bērnu aprūpes, veselības un mājokļa izdevumi ir tās jomas, kurās cilvēkiem visgrūtāk ietaupīt — tās ir pamatvajadzības, no kurām atteikties vienkārši nav iespējams. Tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka var ietaupīt uz mājokļa izdevumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, elektrību vai internetu. Tas norāda, ka, pat mainot patēriņa paradumus, pamatvajadzības un ģimenes labklājība paliek prioritāte,” norāda Ginta Zemgale.

Aptauja atklāj arī sociāldemogrāfiskas atšķirības – jaunieši visbiežāk taupa uz modi, izklaidi un transportu, savukārt cilvēki vecumā virs 50 gadiem biežāk taupa visās izdevumu pozīcijās kopumā. Rīgā un Pierīgā iedzīvotāji vairāk samazina izdevumus kultūrai un transportam, bet reģionos — arī pārtikai. Dzimumu griezumā sievietes biežāk pārskata izdevumus skaistumkopšanai, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka taupa visās jomās.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada septembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.