Pētījums: 85% Latvijas autovadītāju mēdz sēsties pie stūres ļoti noguruši vai miegaini

Marta Mackeviča | 2025.11.10

Miega trūkums atstāj iespaidu uz cilvēka kognitīvajām funkcijām, spriestspēju un atmiņu, izraisa aizkaitinājumu, taču, neraugoties uz to, liela daļa autovadītāju (85%) mēdz sēsties pie stūres neizgulējušies, ļoti noguruši vai miegaini, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 78% no šiem autovadītājiem atzīst, ka tā dara reti, 6% - bieži, bet 1% - ļoti bieži. Vīrieši ar sēšanos pie stūres šādā stāvoklī grēko biežāk nekā sievietes, attiecīgi 88% un 81%.

Nogurums un miegainība ir riska faktors, kas bieži netiek pienācīgi novērtēts. Ja profesionāliem autovadītājiem, kuri darbojas, piemēram, kravu pārvadājumu jomā, darba un atpūtas laika samēru reglamentē normatīvie akti un reģistrācijas kontrolierīces, tad citiem autovadītājiem jāpaļaujas uz savu spriestspēju, izvērtējot miegainību un noguruma pakāpi. Visbiežāk pie stūres noguruši un miegaini sēžas autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (89%) un no 40 līdz 49 gadiem (89%), bet retāk gados vecākie autovadītāji (no 60 līdz 74 gadiem) (75%).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pastaigas vecpilsētā gida pavadībā

Katru sestdienu un svētdienu plkst. 12.00, gids ar Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles “Lielais dzintars”, kuri vēlas doties mierpilnā pastaigā.

Liepājas reģiona TIB

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks skaidro: “Domājot par iespējamiem riskiem uz ceļiem, nogurumu pavisam noteikti varam pielīdzināt alkohola reibumam. Ja alkohola reibumā daudzi cilvēki kļūst pārdroši, tad liela noguruma un miegainības gadījumā būtiski samazinās koncentrēšanās un reaģēšanas spējas, kā arī ir augsts risks pēkšņi iemigt pie stūres. Autovadītāji, kuri regulāri brauc noguruši un  miegaini, apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus. Pētījuma dati liecina, ka teju visi autovadītāji vismaz reizi ir braukuši pie stūres noguruši – tas ir skaidrs signāls, ka šādās situācijās mums ir jāpārdomā, vai tiešām braukšanu nav iespējams atlikt uz vēlāku laiku un pirms tam atpūsties.”

Svarīgi atcerēties, ka īslaicīga atpūta, kafija vai enerģijas dzērieni nav risinājums – tā ir tikai cīņa ar noguruma sekām, turklāt īslaicīga. Vēla pēcpusdiena un nakts ir tie laika posmi, kad nogurums un miegainība ir dabiska parādība, tādēļ, ja iespējams, šajā laika posmā, jāizvairās no lielu ceļa posmu mērošanas. Ja tas tomēr nav iespējams, nedaudz var palīdzēt dažādi risinājumi modrības saglabāšanai, piemēram, skaļāka mūzika, sarunas ar pasažieriem vai svaiga gaisa ielaišana salonā, tomēr pats labākais risinājums ir pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2025. gada septembrī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.