Redakcijas sadaļu atbalsta

Lietuvas valdība ir pieņēmusi stingru lēmumu, ka apkalpojošā sfērā ārvalstu darbiniekiem ir jāzina valsts valoda

Lietuva

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.12.02

Lietuvas valdība ir pieņēmusi jaunu noteikumu, kas paredz obligātu valsts valodas zināšanu līmeni ārvalstu darbiniekiem pakalpojumu sektorā. Tas stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un skars tūkstošiem cilvēku, kas ikdienā strādā ar klientiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Koncertuzvedums “Uz manām trepēm” Rundālē

Koncertuzvedums “Uz manām trepēm” ir aicinājums uzkāpt pa sajūtu, vārdu un skaņu pakāpieniem, piedzīvojot kopābūšanu, mākslu un iedvesmu.

Bauskas TIC

Lietuvas valdība nolēmusi, ka ārvalstu darbiniekiem, kuri pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, būs jāapgūst A1 līmeņa lietuviešu valodas prasmes pirmajos divos uzturēšanās gados. Pēc tam, lai turpinātu darbu, būs jāapliecina A2 līmenis, kas nodrošina vienkāršu sarunvalodas prasmi. Šis lēmums pieņemts ar mērķi veicināt labāku integrāciju sabiedrībā un nodrošināt, ka Lietuvas iedzīvotāji saņem pakalpojumus savā valodā.

Noteikumi attieksies uz plašu pakalpojumu sektoru – kurjeriem, taksometru vadītājiem, skaistumkopšanas speciālistiem, pārdevējiem un citiem darbiniekiem, kas ikdienā komunicē ar klientiem. Izņēmums paredzēts personām ar pagaidu aizsardzības statusu, piemēram, ukraiņiem, kuriem valodas prasības netiks piemērotas līdz 2027. gadam.

Valsts izglītības iestādēm būs jānodrošina regulāras eksāmenu sesijas, lai pārbaudītu valodas zināšanas. Plānots, ka ik gadu eksāmenu varēs kārtot ap 8 000 cilvēku, bet 2026.–2027. gadā A1 līmeni varētu nokārtot aptuveni 16 700 ārvalstnieku. Šim nolūkam paredzēts finansējums infrastruktūrai – apmēram 200 000 eiro.

Sabiedrības aptaujas rāda, ka 8 no 10 Lietuvas iedzīvotājiem uzskata - pakalpojumu sniedzējiem jāprot lietuviski. Tomēr uzņēmēji, īpaši gig-ekonomikas platformas (ar digitālām platformām saistīti darbi), ir pauduši bažas, ka prasība varētu samazināt konkurētspēju un apgrūtināt īstermiņa darbiniekus.

Kopumā šis lēmums tiek vērtēts kā solis valsts valodas stiprināšanā un integrācijas veicināšanā, taču tas vienlaikus rada izaicinājumus gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem, kas būs atbildīgi par prasību izpildi.

Avots: BalticTravelnews.com/preses materiālu apkopojums