Šī gada koks – Latvijas ainavas krāšņums

Foto: Lvm.lv | Autors: Lvm.lv | 2026.01.20

Dendrologu biedrība Latvijā par šī gada koku izraudzījusi ievu. Vēloties uzsvērt īpaši skaistu vietēju Latvijas sugu un aktualizēt arī problemātiku, kas saistīta ar ievai raksturīgiem kaitēkļiem, nomināciju pieteica AS “Latvijas valsts meži” dendroloģisko parku vadītāja, arī Dendrologu biedrības valdes locekle Liene Opincāne.

Skaidro Liene Opincāne: “Pavasaris Latvijā nav iedomājams bez ievu ziedošajiem mākoņiem upju līkumos un arī pilsētvidē. Manuprāt, ievu ziedēšanas laiks gan vizuāli, gan sajūtu ziņā ir daļa no Latvijas ainavu kanona. Tāpēc ievu pieteicu gada koka nominācijai.
 
Vienlaikus ievas ir pakļautas lielam kaitēkļu riskam – periodiski uz ievām masveidā savairojas vietējās faunas tauriņš — ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella). Tā kāpuri var pilnībā nograuzt lapas un ietīt koku vainagus “sudrabainā plīvurā”. Lai gan skats var šķist dramatisks, ievas parasti veiksmīgi atjaunojas, un ilgtermiņā šādas invāzijas koku vitalitāti būtiski neietekmē, apliecinot sugas dabisko noturību.
 
Virzot kādu koku gada nominācijai, mēs vēlamies vienlaikus izcelt un atgādināt par kādas konkrētas sugas skaistumu un unikalitāti un arī aktualizēt problēmu, kas ar to saistīta.”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Slēpojam Madonas novadā!

Ziemas galvaspilsētā slēpošanas sezona rit pilnā sparā!

Madonas TIC

Parastā ieva ir vietējā kokaugu suga, kas plaši sastopama visā Latvijā. Ievas labi panes periodisku applūšanu, tādēļ tā ir nozīmīga palieņu ekosistēmu stabilizētāja.

Ekoloģiski parastā ieva ir ļoti vērtīgs kokaugs. Ievas ierasti zied maijā, nodrošinot agrīnu nektāra un putekšņu avotu apputeksnētājiem, savukārt vasaras otrajā pusē ievas melnie, spīdīgie kauleņi ir nozīmīgs barības avots putniem. Ievas koksne ir salīdzinoši blīva un sīksta, labi piemērota grebšanai un virpošanai.

Gadskārtu tradīcijās, folklorā un literatūrā ieva simbolizē pavasari, jaunību un dabas atmošanos.

Neparastas ievas – LVM arborētumā Kalsnavā

Ieva aug gan dabiskās ekosistēmās, gan cilvēka veidotos stādījumos. Maijā Latvijas valsts mežu arborētumā Kalsnavā vienlaikus zied 109 dažādu sugu un šķirņu ievas, no kurām senākās iestādītas, dibinot arborētumu 1975. gadā.

Pavasaros arborētumā aptuveni divas nedēļas krāšņi ziedi parastās ievas šķirne ‘Colorata’ – tā īpaša ar maigi sārti rozā ziediem, un tai ir neparasts lapojums, kas maina krāsu no pavasara līdz rudenim – no zaļas uz purpura un pat brūnu.

Tāpat uz Kalsnavu vērts braukt aplūkot Māka ievu – ja parastā ieva vairāk līdzinās krūmam, tad maka ievas stumbra dimensijas ir lielākas un tā jau ir kā neliels koks. Māka ieva izceļas ar stumbru – tas ir ne vien bronzas nokrāsā, bet arī ar plēkšņainu mizu, kuras krāsa īpaši izceļas tieši ziemas periodā. Māka ievas arborētumā iestādītas lielā grupā – 25 koki vienkopus, kas ziedēšanās laikā rada īpašu noskaņu.

Arborētumā aug arī Virdžīnijas ieva (Prunus virginiana), kurai, atšķirībā no parastās ievas, lapas ir apvērstas otrādi. Pēc noziedēšanas Virdžīnijas ievu rotā koši sarkani augļi ierasto melno ogu vietā.

Arborētumā Kalsnavā visas ievas zied puslīdz vienlaikus, tāpēc maija vidus un beigas, ja nav ekstrēmu laikapstākļu, ir teicams laiks, lai dotos uz Kalsnavu un iepazītu ievu daudzveidību to pilnzieda laikā.