Ilgtspējīgs ūdens tūrisms kļūst par jaunu izaugsmes dzinējspēku reģionā

Foto: Zpr.gov.lv | Autors: Undīne Šulca-Heistere | 2026.01.28

Veicinot ilgtspējīga ūdens tūrisma attīstību Latvijas–Lietuvas pierobežas reģionā, īstenots pārrobežu projekts “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas–Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas” jeb WaterTour, kas šobrīd tuvojas noslēgumam. Projekts sniedzis būtisku pienesumu gan tūrisma infrastruktūras uzlabošanā, gan reģiona atpazīstamības un ekonomiskās aktivitātes veicināšanā.

Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc dabas tūrisma, projekta partneri izveidojuši visaptverošu ūdens tūrisma maršrutu, kas apvieno infrastruktūru, apskates objektus, tūrisma pakalpojumus un informācijas pieejamību vienotā piedāvājumā. Tāpat projekta ietvaros uzlabotas 12 ūdens tūrisma vietas – izbūvēti un atjaunoti doki, atpūtas zonas, pārvietojamās piestātnes, kā arī izvietotas informatīvās plāksnes. Uzlabojumi īstenoti pie nozīmīgām ūdenstilpēm Zemgales un Aukštaitijas reģionos – Daugavā, Mēmelē (Nemunėlis), Susejā, Šventojā, Aisetas ezerā, kā arī Labanoras, Gražutes un Anīkšču reģionālajos parkos un Biržu rajonā. Tas nodrošina kvalitatīvu un drošu ūdens tūrisma pieredzi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dabas parks “Daugavas loki”

Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir kopīgas Zemgales un Ziemeļlietuvas ūdens tūrisma kartes izveide, kurā apkopota informācija par 24 upēm un 84 maršrutiem. Karte piedāvā vienuviet pieejamu, pārskatāmu informāciju par laivojamām upēm, maršrutu sarežģītības pakāpēm, laivu nomas pakalpojumiem un drošības ieteikumiem. Šāds informācijas apkopojums līdz šim nebija pieejams un būtiski atvieglo ceļojumu plānošanu gan pieredzējušiem laivotājiem, gan ģimenēm ar bērniem un iesācējiem.

WaterTour projekts devis ieguvumu vietējām kopienām un uzņēmējiem, stiprinot sadarbību starp pašvaldībām, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un citiem nozares dalībniekiem. Projekta laikā organizētas partneru tikšanās, starptautiska konference, semināri un apmācības un ārvalstu pieredzes apmaiņas brauciens, kas uzlabojušas pakalpojumu kvalitāti un veicinājušas kopīgu tūrisma produktu attīstību. Jau šobrīd uzņēmēji sadarbojas praktiskā līmenī, piemēram, nodrošinot labāku apkalpošanu pieaugošam tūristu skaitam.

Īpaši nozīmīgi ieguvumi sasniegti Jēkabpils un Aizkraukles novados, kur uzlabota ūdens tūrisma infrastruktūras pieejamība un veikti mērķtiecīgi priekšdarbi turpmākai nozares attīstībai. Jēkabpils novadā izstrādāta ūdens un piekrastes tūrisma stratēģija, kas Daugavu aplūko kā kompleksu ekosistēmu un paredz ciešāku sadarbību starp vairākām pašvaldībām. Tas rada labu pamatu ilgtspējīgai attīstībai nākotnē. Savukārt Aizkraukles novadā īpaši izceļams fakts, ka, pateicoties uzlabotajai infrastruktūrai, durvis vēruši jauni uzņēmumi, kas papildina ūdens tūrisma piedāvājumu, piemēram, nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus turpat netālu no upes krasta.

Lai informētu sabiedrību par paveiktajiem darbiem, tika īstenota plaša publicitātes kampaņa – organizēts mediju brauciens, sagatavotas publikācijas gan digitālajos, gan drukātajos izdevumos, radīti sociālo tīklu video un veidota sadarbība ar influenceriem. Publicitāte palīdzējusi piesaistīt uzmanību Zemgales reģiona “zilajam zeltam” – upēm, kā nozīmīgam tūrisma un ekonomiskajam resursam, turklāt atklājot, ka laivot iespējams ne tikai vasarā.

Zemgales plānošanas reģiona projekta vadītāja Anna Builo-Hoļme uzsver, ka WaterTour projekts kalpojis kā nozīmīgs dzinējspēks reģiona izaugsmei: “Lai arī ūdens tūrisms bieži tiek uzskatīts par sezonālu, projekts pierādīja, ka aiz veiksmīga piedāvājuma slēpjas rūpīgs un stratēģisks sagatavošanās darbs. Mums ir izdevies iekustināt procesus, stiprināt sadarbību un likt pamatus tam, lai Zemgales un Sēlijas upes ar katru gadu kļūtu par arvien pieprasītāku tūrisma galamērķi.” Īstenotās aktivitātes apliecina, ka ilgtspējīgs ūdens tūrisms var būt spēcīgs reģionālās attīstības instruments, kas vienlaikus veicina dabas vērtību saglabāšanu, uzņēmējdarbību un kvalitatīvu atpūtu dabā.