Par Ludzas novada Kultūras centra attīstības stratēģiju un 2026. gada pasākumu plāniem

Foto: Andis Stefanovičs | Autors: ludzasnovads.lv | 2026.01.30

Ludzas novada pašvaldībā ir izstrādāta un decembra domes sēdē apstiprināta Ludzas novada Kultūras centra attīstības stratēģija 2026.–2030. gadam, kurā apkopota pašreizējā situācija un iezīmēti attīstības virzieni nākamajiem gadiem. Ieskatu jaunajā dokumentā sniedz Ludzas novada Kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītāja Agnese Medne.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pirmo reizi izstādē CLUB MED!

Tā ir atpūta 69 visskaistākajās pasaules vietās, kur Tevi sagaida: nebeidzamas aktivitātes un sporta iespējas, izcila gastronomija, rūpīgs serviss....

Latvia Tours

Stratēģija sastāv no divām daļām: esošās situācijas analīze, kurā tiek izvērtēti esošie resursi, tendences, problēmas un iespējamie risinājumi, un stratēģiskā daļa, kurā definēta vīzija, stratēģiskie mērķi, prioritātes un rīcības plāns.

Amatiermākslas kolektīvi – visām interesēm un gaumēm
Ludzas novadā darbojas 21 kultūras iestāde, tostarp 19 kultūras nami (katrā pilsētā un pagastā), viens klubs – Istalsnā – un viena kultūras nodaļa Malnavā (darbojas pagasta pārvaldes telpās). Jaunajā plānošanas dokumentā kultūras nami pēc to funkcijām un prioritātēm iedalīti vairākos līmeņos: tā saucamie Enkura centri – Ludza, Kārsava un Zilupe, kur notiek reģionālie pasākumi, tiek veiktas lielākās investīcijas infrastruktūrā un tehniskajā nodrošinājumā; tiem seko Atbalsta centri – kultūras nami Ciblā, Salnavā, Pušmucovā, Mežvidos, Mērdzenē, Pildā un Blontos, kur rīko vidēja mēroga pasākumus, sniedz atbalstu lokālajām un reģionālajām aktivitātēm; trešais līmenis – lokālie centri – Isnauda, Ņukši, Malnava, Istra, Nirza –, kur notiek vietējie kopienu saliedēšanas un tradīciju uzturēšanas pasākumi; un tā saucamie perifērijas kultūras nami un klubi Lauderos, Pasienē, Goliševā, Briģos, Istalsnā u. c., kur notiek kopienas aktivitātes, izbrauc mobilās kultūras brigādes, tiek realizētas maza mēroga iniciatīvas.

Ārpus telpām kultūras un atpūtas pasākumus var organizēt 10 brīvdabas estrādēs
Novadā darbojas vairāk nekā 70 amatiermākslas kolektīvu: kori, vokālie ansambļi, folkloras kopas, tautas deju, līnijdeju, seno un mūsdienu deju kolektīvi, amatierteātri un kapelas. Jaunākie kolektīvi, kas izveidojušies 2025. gadā vai nedaudz agrāk, ir amatierteātri “Prizma” Nirzas KN un “Smaids” Lauderu KN, Salnavas sieviešu deju kopa “Zeiles”, Istras KN deju kopa “Azarts”, Zilupes KN bērnu deju kolektīvs “Tracītis” un bērnu vokālais ansamblis, Mežvidu KN – tautas deju kolektīvs “Tautu meitas LG” un jauniešu deju kolektīvs “Bitīt’ matos”.

Agnese Medne atzīst, ka, apkopojot datus par novadā notikušajiem pasākumiem, var secināt, ka novada kultūras dzīve ir daudzveidīga, pasākumi aptver gan tradicionālos svētkus, gan profesionālās un amatiermākslas aktivitātes. Lielākais pasākumu skaits novadā ir tradicionālajiem gadskārtu svētkiem – 60 pasākumi, kuros kopumā piedalās ap 10 000 apmeklētāju, piemēram, Lieldienas, Līgo, Meteņi, Mārtiņdiena un Ziemassvētki. Otrajā vietā pēc skaita ir profesionālās mākslas pasākumi – 30 koncerti, teātra viesizrādes un izstādes, piesaistot ap 3000 apmeklētāju, kam seko Valsts svētku pasākumi – 20 pasākumi ar kopējo apmeklētāju skaitu ap 3000, tostarp 18. novembra, Lāčplēša dienas un 4. maija pasākumi. Pilsētas un novada svētki, piemēram, Ludzas, Kārsavas (Rītupes) un Zilupes svētki, piesaista vislielāko apmeklētāju skaitu – ap 20 000 cilvēku, kas norāda uz šo pasākumu nozīmīgo lomu novada kultūras dzīvē. Mazāku, bet nozīmīgu vietu ieņem tematiskie un radošie festivāli, kultūras un sporta integrētie pasākumi, kā arī amatiermākslas kolektīvu koncerti un skates, kur apmeklētāju skaits svārstās no 600 līdz 1000, liecinot par specializētu auditoriju un nišas raksturu. Kopumā šī pasākumu dažādība nodrošina sabalansētu kultūras piedāvājumu visām vecuma un interešu grupām, vienlaikus savienojot tradicionālo, radošo, profesionālo un amatiermākslas segmentu.

Stratēģijā ieplānots ik gadu rosināt sabiedriskas diskusijas par kultūras dzīvi, un te būtiska loma ir vietējām iedzīvotāju padomēm, sociālajiem tīkliem. Ieplānots audzēt gan pasākumu apmeklētāju, gan amatierkolektīvu dalībnieku skaitu, pievērst uzmanību brīvdabas pasākumiem perifērijā, kā arī profesionālās mākslas pasākumiem. Daudz labu ieceru ir kultūras iestāžu infrastruktūras un menedžmenta attīstīšanā. Kultūras centra attīstības stratēģija 2026.–2030. gadam pieejama www.ludzasnovads.lv, sadaļā “Dažādu nozaru plānošanas dokumenti”.

Pasākumu plānošana
Strādājot katrā konkrētā pilsētā un pagastā, kultūras darba organizatori ir “izkoduši” vietējās kopienas prasības un intereses, cenšas veidot pasākumus tā, lai tie būtu ne vien izklaidējoši, bet arī kultūrizglītojoši un rosinātu vietējos cilvēkus tajos piedalīties kā skatītāju, tā dalībnieku lomā. Tomēr nav iespējams pilnībā izvairīties no negatīvisma un kritikas. A. Medne saka: “Kultūrā ir gandrīz neiespējami visiem ietrāpīt. Ja šogad kādas pilsētas svētki patiks vai nepatiks vienai auditorijas daļai, nākamgad tie būs citi cilvēki, kas jūsmos vai pels. Tieši tāpēc pasākumu organizatori cenšas katru reizi mainīt uzsvarus. Atšķiras arī katras vietas kopienas gaume un pieprasījums, tātad arī svētku raksturs: Zilupē vairāk gaida viena veida aktivitātes un viesmāksliniekus, bet Salnavā vai, piemēram, Mežvidos, – citus. Visur ir savas un pat diezgan atšķirīgas tradīcijas. Tāpēc ir labi, ka Ludzas novads teritoriāli ir diezgan kompakts – tas ļauj ikvienam atrast sev piemērotāko kultūras pasākumu, ja ne savā dzīvesvietā, tad 20–30 km attālumā – noteikti.

Kultūras darba organizatori cenšas izvairīties no pasākumu pārklāšanās, taču, piemēram, gadskārtu svētkos vai 18. novembrī to grūtāk panākt, un tematiski līdzīgi pasākumi daudzviet notiek vienlaikus.

Runājot par 2026. gadā ieplānotajiem kultūras pasākumiem, var teikt, ka kopumā tie būs tradicionālie. Ludzas novada kultūras dzīve būs piepildīta ar ierastiem un iemīļotiem pasākumiem, kas norisināsies visa gada garumā dažādās novada vietās. Viens no gada pirmajiem nozīmīgākajiem notikumiem būs Jauniešu gada balva «KĀP-NES», kas februārī pulcēs aktīvākos jauniešus un jauniešu lieldraugus. Šogad apbalvošanas pasākums notiks Zilupē. Pavasara mēnešos Ludzas Kultūras namā un citviet novadā plānotas dažādas skates, festivāli un koncerti. Programmā iekļauti bērnu un jauniešu vokālie pasākumi, skatuves deju un pūtēju orķestru skates, Lieldienu norises, 4. maija pasākumi, kā arī Starptautiskā Muzeju nakts Ludzas Novadpētniecības muzejā.
Vasaras sākumā, jūnijā, Ludzas pilskalnā notiks Lielais latgaļu tirgus, kas ik gadu pulcē amatniekus un apmeklētājus no visas Latvijas. Vasaras mēnešos visā novadā tradicionāli tiks svinēti Līgo svētki, Mežvidos notiks tautas mūzikas festivāls «Gorūza», Ciblā – Eversmuižas svētki, bet Līdumniekos – Bērtuļa diena.

Šogad izmaiņas skars Rītupes svētkus – tie notiks jūlijā, jo augusta trešā sestdiena iekrīt 15. augustā, kad daudzi iedzīvotāji dodas svētceļojumā uz Aglonu. Izņēmums būs Jauniešu diena, kas norisināsies tieši 15. augustā.

Ludzas pilsēta svinēs savu 849. jubileju, kā ierasts – augusta sākumā, savukārt Zilupes svētki norisināsies augusta beigās.
Rudenī paredzēta labāko novada uzņēmēju godināšana pasākumā «Uzņēmēju gada balva», amatierteātru skate Kārsavā, vokālo ansambļu skate Ludzā, kā arī Valsts svētku norises visā novadā.

Gada noslēgumā iedzīvotājus priecēs lielās egles iedegšana, Ziemassvētku tirdziņš Ludzas Vecpilsētas laukumā, svētku koncerti un gadumijas pasākumi pilsētās un pagastos.