Apdrošināšanas atlīdzība – ko vērts zināt par atteikuma iemesliem?

Daina Deruma | 2026.02.19

Ikdienā apdrošināšana sniedz drošības sajūtu, taču gadās situācijas, kad pēc negadījuma atlīdzība netiek izmaksāta. Visbiežāk tas notiek tādēļ, ka klients nav līdz galam iepazinies ar polises noteikumiem, izņēmumiem vai tās darbības nosacījumiem. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia skaidro tipiskākos iemeslus, kāpēc apdrošinātājs var atteikt atlīdzību, un kam pievērst īpašu uzmanību, iegādājoties polisi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Portugāle! Cena sākot no 469 eur!

EUR 469 | Itaka Latvia

“Apdrošināšanas atlīdzības atteikums klientam ir emocionāli nepatīkams brīdis. Tomēr lielākajā daļā gadījumu iemesls ir pamatots un skaidri noteikts līgumā – risks nav bijis apdrošināts, polise nav bijusi spēkā vai nav iesniegti nepieciešamie dokumenti. Tāpēc svarīgi ir ne tikai izvēlēties un iegādāties polisi atbilstoši savām vajadzībām, bet vienmēr arī rūpīgi izlasīt visus līguma nosacījumus un saprast, ko tieši tā iekļauj un ko ne,” uzsver Alise Drava, Balcia atlīdzību vadītāja Latvijā.

Tipiskākie iemesli, kāpēc atlīdzība var tikt atteikta

1. Noteiktais risks nav iekļauts polisē.
Nereti klienti pieņem, ka apdrošināšana iekļauj “visu”, taču patiesībā katrā polisē ir skaidri noteikti riski, par kuriem atlīdzība tiek izmaksāta. Piemēram, īpašuma apdrošināšanā var būt iekļauts ugunsgrēka risks, bet ne elektrības bojājumu vai plūdu radītie zaudējumi. Tāpat KASKO polisē var nebūt iekļauts bezmaksas maiņas auto. Ja notikums neatbilst polisē paredzētajiem riskiem, atlīdzību neizmaksā. Tāpēc visdrošāk ir iegādāties polisi, kas sedz visus riskus. Taču, ja tiek izvēlēts segums tikai atsevišķiem riskiem, rūpīgi jāiepazīstas ar to saturu.

2. Spēkā stājies līgumā minēts izņēmums.
Apdrošināšanas līguma noteikumos vienmēr ir uzskaitīti arī izņēmumi jeb situācijas, kurās atlīdzība netiek izmaksāta pat tad, ja kopumā risks ir apdrošināts. Šie izņēmumi ir skaidri atrunāti līgumā, taču praksē reizēm tiek palaisti garām. Piemēram, atlīdzību var neizmaksāt, ja bojājumi mājoklim radušies ilgstošas nolietošanās dēļ, nevis pēkšņa negadījuma rezultātā, vai ja īpašums ticis izmantots neatbilstoši tam paredzētajam mērķim. Ja notikušais gadījums atbilst kādam no šiem izņēmumiem, apdrošinātājam nav tiesiska pamata veikt atlīdzības izmaksu.

3. Negadījuma brīdī polise nav spēkā.
Atlīdzību neizmaksā arī tad, ja negadījums noticis laikā, kad polise vēl nav stājusies spēkā vai tās darbības termiņš jau ir beidzies. Klienti nereti kļūdaini uzskata, ka aizsardzība sākas uzreiz pēc polises iegādes, taču bieži polises darbība sākas nākamajā dienā vai noteiktā datumā. Līdzīgi – ja polise nav laikus atjaunota, aizsardzība beidzas automātiski. Tāpēc ir būtiski zināt ne tikai polises iegādes datumu, bet arī precīzu tās darbības sākuma un beigu termiņu.

4. Trūkst pierādījumu un dokumentu par notikušo.
Apdrošinātājam ir pienākums izvērtēt katru atlīdzības pieteikumu, pamatojoties uz faktiem un pierādījumiem, taču to nav iespējams izdarīt, ja klients neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus. Ja trūkst policijas lēmuma, fotogrāfiju no notikuma vietas, liecinieku informācijas vai remonta tāmes, apdrošinātājam var nebūt pietiekamu datu, lai objektīvi izvērtētu situāciju. Šādos gadījumos atlīdzības izmaksa var tikt atteikta vai aizkavēta.

5. Sniegta nepatiesa informācija.
Atlīdzību var atteikt arī gadījumos, kad klients apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, noklusējis būtiskus faktus vai iesniedzis nepilnīgu informāciju par notikušo. Apdrošināšanas līgums balstās uz savstarpēju uzticību, un nepatiesas informācijas sniegšana var kļūt par pamatu ne tikai atlīdzības atteikumam, bet arī polises izbeigšanai.

Retāk sastopami, bet iespējami gadījumi
Praksē pastāv arī citi atteikuma iemesli, ko vērtē individuāli, un tie tiek piemēroti salīdzinoši reti. Piemēram, atlīdzību var atteikt, ja pēc notikuma nav izpildīti noteiktie pienākumi, piemēram, nav izsaukta policija vai neatliekamie dienesti situācijā, kad tas bija nepieciešams.

Gadījumi, kuros atlīdzība parasti netiek izmaksāta, ir saistīti ar drošības un lietošanas noteikumu neievērošanu. Piemēram, īpašums nav bijis aizslēgts, transportlīdzeklis ticis izmantots bez derīgas tehniskās apskates vai transportlīdzekļa vadītājs bijis alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Atlīdzības pamatā – polises noteikumi
“Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, aicinām klientus rūpīgi izlasīt polises noteikumus, pievērst uzmanību izņēmumiem un pārliecināties, kad tieši polise stājas spēkā. Ja rodas neskaidrības, labāk tās izrunāt uzreiz pie polises iegādes, nevis pēc negadījuma,” norāda Alise Drava. Viņa atgādina, ka informēts klients ir labāk aizsargāts klients un vislabākā apdrošināšanas pieredze iespējama tad, ja abas puses skaidri saprot savas tiesības un pienākumus.