Aivars Mackevičs: Kāpēc Latvijas tūrismam jāignorē Ungārija, Taizeme, Slovākija…?

Aivars Mackevičs | 2026.02.25

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors:
Savās ģeogrāfa gaitās esmu apceļojis lielu daļu Krievijas un divus gadus pavadījis padomju militārajā dienestā (1987–1989) Maskavā un Rostovā. Toreiz man šķita, ka pazīstu krievus, tatārus, baškīrus, jakutus, mordviešus, čuvašus, udmurtus un Ziemeļkaukāza tautas. Taču 2022. gada 24. februāris šo pārliecību sagrāva. Vismaz trīs mēnešus jutos kā apdullis, taču vienlaicīgi un reāli dažādos veidos atbalstot Ukrainu. 2025. gada augustā kopā ar auto nomu “Sixt” aizgādājām uz Ukrainu 545 pilnībā nokomplektētas skolas somas, kuras nodevām skolēniem tieši rokās. Brauciena laikā piedzīvojām nakts uzbrukumu Čerkasiem un dronu lidojumus tumsā.

Četri gadi kara Ukrainā ir ne tikai Eiropas drošības pārbaudījums, bet arī lakmusa papīrs tam, kā katra valsts saprot solidaritāti, vērtības un atbildību. Tūrisms nav izņēmums. Tas nav tikai par ceļošanu, viesnīcām un skaistiem fotoattēliem. Tūrisms ir ekonomiska balss, politisks signāls un sabiedrības pašcieņas mēraukla.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pludmales akvaparks

Ventspils Pludmales akvaparkā ūdens temperatūra tiek uzturēta ap +24 °C. Tiekamies vasaras piedzīvojumā!

Ventspils TIC

Tieši tāpēc šodien ir jāuzdod neērts, bet nepieciešams jautājums: kāpēc Latvijas tūrismam būtu jāignorē valstis, kas atklāti vai netieši spēlē pret Eiropas drošību — Ungārija, Taizeme, Slovākija, Ķīna un citas?

Šis nav aicinājums uz boikotu vai histēriju. Tas ir aicinājums uz konsekvenci. Ja mēs kā valsts un nozare sakām, ka atbalstām Ukrainu, tad mūsu rīcībai jāatbilst mūsu vārdiem. Tūrisma industrija ir pietiekami liela, lai tās izvēles būtu jūtamas, un pietiekami ietekmīga, lai tās būtu simboliskas. Un tieši simboli šodien nosaka, kurš ir Eiropas nākotnes pusē un kurš — tikai izliekas.

Baltkrievija: ģimenes apstākļi ir saprotami, bet sanatorijas un iepirkšanās — nē
Katru mēnesi tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dodas pāri Baltkrievijas robežai — pie ģimenēm, radiem, uz sanatorijām vai vienkārši iepirkties. Latvijas drošības dienesti un Ārlietu ministrija jau gadiem brīdina par šādu braucienu riskiem: aizturēšanu, vervēšanu, provokācijām.

Ir jāpasaka skaidri:
Ceļojums pie tuviniekiem ir cilvēcīgi saprotams.
Taču sanatoriju apmeklējumi, lētas iepirkšanās tūres un grupu braucieni, ko organizē Latvijas tūrisma firmas, ir nepieņemami. Tas ir ne tikai drošības risks — tas ir arī morāls signāls, ka mūsu vērtības ir tirgojamas par lētāku benzīnu vai procedūru.

Ungārija un Slovākija: pievilcīgas cenas, bet nepareizs signāls
Ungārija un Slovākija šobrīd aktīvi piedāvā ļoti izdevīgas tūrisma cenas. Taču, kamēr šo valstu politiskā vadība konsekventi bremzē Eiropas vienotību Ukrainas jautājumā, Latvijas tūrisma nozarei būtu jāspēj pateikt skaidrs “nē”. Ne jau uz visiem laikiem, bet šobrīd — solidaritātes vārdā.

Ja mēs kā nozare turpinām sūtīt grupas uz valstīm, kas kavē Eiropas atbalstu Ukrainai, tad mēs paši graujam savu vērtību sistēmu.

Ķīna baro Krievijas kara mašīnu
Ķīna šobrīd pilnā mērā ekonomiski un politiski atbalsta Krieviju. Eiropā ir izteikta sabiedrības divkosības sajūta: mēs nosodām Krieviju, bet ar prieku pērkam tās tuvāko sabiedroto produkciju. Krievija joprojām ar vairāku satelītvalstu (Kazahstāna, Taizeme, Gruzija, Turcija u.c.) atbalstu aktīvi tirgojas gan ar Āzijas, gan Eiropas valstu dažādām kompānijām, meistarīgi apejot sankcijas.
Tūrisma nozarei šeit būtu jābūt īpaši uzmanīgai. Katrs ceļojums ir balsojums ar maku.

Latvijas tūrisma nozare vienmēr ir bijusi radoša, atvērta un starptautiska. Taču šodien tā stāv izvēles priekšā: vai mēs esam tikai pakalpojumu sniedzēji, vai arī Eiropas vērtību aizstāvji?
Solidaritāte nav tikai ziedojumi un karogi. Tā ir arī izvēle — kur ceļojam, ko atbalstām un kādu pasauli veidojam.