Meteora – vieta, kur daba un ticība satiekas mākoņos

Anna Marija Bērziņa | 2026.03.04

Grieķijas centrālajā daļā slejas elpu aizraujošs dabas un cilvēka radīts brīnums – Meteora. Uz gandrīz nepieejamām smilšakmens klintīm, kas paceļas vairāk nekā 400 metru augstumā, jau kopš 11. gadsimta apmetās mūki, izvēloties šīs “debesu kolonnas” kā vientulības, lūgšanu un meditācijas vietu.

15. gadsimtā, kad Eiropā un pareizticīgajā pasaulē atdzima eremītisma ideāli, šeit tika uzcelti 24 klosteri – neticamos apstākļos, bez ceļiem un ar minimāliem resursiem. Mūki un būvnieki riskēja ar dzīvību, lai uz klints virsotnēm radītu patvērumu garīgai dzīvei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Salacas mauciens 2026"

Vēl līdz 7. augustam vari paspēt pieteikt savu dalību vienā no senākajiem Salacas maratoniem "Salacas mauciens".

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Mākslas šedevri augstu virs zemes

16. gadsimtā Meteora kļuva par nozīmīgu postbizantiešu mākslas centru. Šeit darbojās izcili gleznotāji, tostarp Theophanes the Cretan un Frangos Katelanos, kuru freskas iezīmēja jaunu posmu pareizticīgajā sienu glezniecībā. Īpaši nozīmīgs ir Teofāna darbs Svētā Nikolaja Anapafsa klosterī 1527. gadā – tas kļuva par atskaites punktu postbizantiešu ikonogrāfijā un ietekmēja mākslu plašā reģionā.

Šīs freskas apvieno Bizantijas tradīcijas ar Rietumeiropas, īpaši Itālijas, mākslas ietekmēm, radot unikālu stilu, kas joprojām apbur apmeklētājus.

No 24 klosteriem – četri joprojām dzīvi

Laika gaitā daudzi klosteri tika pamesti, taču četri no tiem – Aghios Stephanos, Aghia Trias, Varlaam un Great Meteoron klosteri – joprojām ir aktīvas reliģiskās kopienas mājvieta.

Īpaši iespaidīgs ir Varlamas klosteris, kas slejas virs 373 metrus augstas klints. Leģendārais tīkls, ar kuru svētceļniekus reiz uzvilka augšup pa vertikālo sienu, simbolizē šīs vietas trauslo, bet neatlaidīgo dzīvesveidu.

Dabas skulptūras, kas veidotas miljoniem gadu

Meteoras klintis radušās pirms aptuveni 60 miljoniem gadu no upju nogulumiem, ko vēlāk pārveidojušas zemestrīces, lietus un vējš. Rezultātā izveidojies unikāls ainavas ansamblis – dabas mākslas darbs monumentālā, bet vienlaikus cilvēciskā mērogā.

Šodien Meteora ir iekļauta arī Eiropas aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000, pateicoties tās bagātīgajai florai un faunai, tostarp retām un apdraudētām sugām.

Tūrisma spiediens un saglabāšanas izaicinājumi

Katru gadu šo unikālo vietu apmeklē ap 200 000 cilvēku. Lai gan tūrisms ir būtisks vietējās ekonomikas balsts, tas rada arī izaicinājumus – no infrastruktūras attīstības līdz dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai.
Grieķijas Kultūras un sporta ministrija sadarbībā ar vietējām klosteru kopienām rūpīgi uzrauga restaurācijas darbus un apmeklētāju plūsmu, cenšoties saglabāt Meteoras autentiskumu un integritāti nākamajām paaudzēm.