Kā pēc ziemas noguruma palīdz zaļumu spēks

Foto: Repharm.lv | Autors: Līga Ribkinska | 2026.03.08

Regulāra agrīno zaļumu un siltumnīcās audzētu dārzeņu lietošana pēc ziemas palīdz organismam pakāpeniski atjaunot vitamīnu un minerālvielu rezerves, uzlabot gremošanas sistēmas darbību un vispārējo pašsajūtu. Tieši pirmie pavasara dārzeņi kļūst par nozīmīgu atbalstu organisma atjaunošanās procesā – galvenais ir tos regulāri iekļaut ikdienas ēdienkartē.

“Pāreja starp ziemu un pavasari ir periods, kad organismā nereti samazinās vitamīnu un minerālvielu krājumi, jo uzturā ilgāku laiku vairāk lietoti uzglabāti un termiski apstrādāti produkti. Būtu vēlams iespējami dažādot ēdienkarti! Pamazām parādās pirmie svaigie vietējie produkti, ko īpaši ieteicams iekļaut uzturā. Pirmie sezonas zaļumi: lociņi, dažādi dīgsti, redīsi, salāti, siltumnīcās audzēti gurķi u.c. ir labs veids, kā pakāpeniski papildināt uzturvielu krājumus un atbalstīt imunitāti, gremošanu un vielmaiņu. Turklāt lociņus, dažādus dīgstus katrs var izaudzēt mājās uz palodzes un ar tiem papildināt dienas maltītes,” rosina “Veselības centru apvienības” (VCA) uztura speciāliste Karīna Ozola. “Noteikti ikdienas ēdienkartē vērts ieviest arī dīgstus, jo diedzētas sēklas, graudi to lieliski papildina, kā arī sniegs mums tik ļoti nepieciešamo enerģiju, vitamīnus – var ēst gan bērni, gan pieaugušie. Spēcinošais zaļums, svaigā dīgstu garša un aromāts mūs lieliski uzmundrina, dīgstu dzīvības enerģija pozitīvi uzlādē un dod spēku tieši pavasarī, kad līdz jaunajai ražai dārzā vēl tālu,” uztura speciālistes sacīto papildina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Alus meistarklase-Alus garšu daudzveidība

13. martā plkst. 18.00 Valmiermuižas alus viesistabā alus meistarklase “Alus garšu daudzveidība”.

EUR 40 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pavasara superprodukts – lociņi

Lociņi ir īpaši vērtīgi, jo satur C vitamīnu, kas palīdz imūnsistēmai; K vitamīnu, kas nepieciešams kaulu veselībai un asins recēšanai, kā arī folātus, kas svarīgi šūnu atjaunošanai. Tie satur arī sēra savienojumus ar pretiekaisuma un antibakteriālām īpašībām. Vislabāk lociņus lietot svaigus – pievienot salātiem, biezpienam, sviestmaizēm vai olu ēdieniem, pievienojot tos gatavošanas beigās.

Koncentrēts vitamīnu un minerālvielu avots – zaļie dīgsti

Zaļie dīgsti ir koncentrēts uzturvielu avots, satur vitamīnus C, E un K, dažādus B grupas vitamīnus, kā arī minerālvielas – dzelzi, magniju un cinku. Dīgšanas procesā aktivizējas fermenti, kas uzlabo uzturvielu uzsūkšanos un atvieglo gremošanu. Regulāra dīgstu lietošana var palīdzēt stiprināt imunitāti, atbalstīt vielmaiņu un samazināt organisma oksidatīvo stresu. Karīna Ozola iesaka avotu kreses, redīsu, sinepju, brokoļu, lēcu, zirņu u.c. dīgstus lietot svaigus, pievienojot salātiem, sviestmaizēm, biezpienam vai gataviem ēdieniem. Ērika Pētersone atgādina  –  ja diedzēšanas procesā sēklām ir par vēsu, tās var sākt pelēt. Šī iemesla dēļ pirms ēšanas sēklas un graudi vienmēr jāpasmaržo – aromātam jābūt  svaigam. Jaunie dīgsti veicina gremošanas procesus, novērš vēdera smaguma sajūtu. Lietoti kopā ar gaļas ēdieniem, dīgsti veicina dzelzs uzsūkšanos.

Kraukšķīgais atbalsts gremošanai – redīsi

Redīsi ir viegls, atsvaidzinošs dārzenis ar augstu ūdens saturu, C vitamīnu, kāliju un šķiedrvielām, kas veicina gremošanu. Tie satur arī bioaktīvas vielas, kas atbalsta aknu darbību. Redīsus ieteicams lietot svaigus, piemēram, salātos vai kopā ar pilngraudu maizi, vēlams kombinējot ar nelielu daudzumu augu eļļas, lai uzlabotu vitamīnu uzsūkšanos.

Antioksidantu un folātu avots – lapu salāti

Lapu salāti satur folātus, beta-karotīnu, magniju un antioksidantus, kas palīdz aizsargāt organisma šūnas un stiprina veselību. Uzturvērtības ziņā bagātāki ir tumšākas krāsas salāti. Tos vislabāk lietot svaigus, kombinējot ar olām, zivīm, pākšaugiem vai citiem olbaltumvielu avotiem, veidojot pilnvērtīgu maltīti.

Organisma šķidruma līdzsvaram – pirmie gurķi

Siltumnīcu gurķi bieži tiek uzskatīti par mazāk uzturvielām bagātiem, tomēr tie satur daudz ūdens, kas palīdz uzturēt organisma šķidruma līdzsvaru, kā arī nodrošina nelielu daudzumu kālija, magnija un K vitamīna. Gurķus ieteicams lietot ar mizu ( rūpīgi nomazgāt), jo tajā ir vairāk šķiedrvielu un bioloģiski aktīvu vielu.

“Jāatceras, ka zaļumi un dīgsti ir papildinājums sabalansētām maltītēm, tie neaizstās zāles vai citus aptiekas produktus, ja tos jums ieteicis ārsts un tie nepieciešami jūsu veselībai,” atgādina farmaceite Ērika Pētersone.     

Nomazgā, pirms ēd!

Īpaši svarīgs princips šajā laikā ir ēdiena daudzveidība, uzsver VCA uztura speciāliste Karīna Ozola. Neviens atsevišķs produkts nespēj nodrošināt visas organismam nepieciešamās uzturvielas, tāpēc veselīgs uzturs balstās uz dažādu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, olbaltumvielu avotu un veselīgo taukvielu kombinēšanu. Dažādu krāsu dārzeņi un augļi nodrošina atšķirīgas bioloģiski aktīvās vielas, kas kopā veicina imunitāti, zarnu mikrobioma veselību un vielmaiņas procesus. “Jāatceras, ka zaļumi un dīgsti ir papildinājums sabalansētām maltītēm, tie neaizstās zāles vai citus aptiekas produktus, ja tos jums ieteicis ārsts un tie nepieciešami jūsu veselībai,” atgādina farmaceite Ērika Pētersone.     

Tāpat Karīna Ozola vērš uzmanību, lai agrie pavasara produkti sniegtu maksimālu labumu, viņa iesaka tos rūpīgi nomazgāt, lietot pēc iespējas svaigus un iekļaut uzturā regulāri un sabalansēti: “Dažādu zaļumu pievienošana salātiem, sviestmaizēm, omletēm, zupām vai graudaugu ēdieniem ir vienkāršs veids, kā bagātināt uzturu. Zaļumus ieteicams lietot ar veselīgiem tauku avotiem, piemēram, augu eļļām, riekstiem vai sēklām, jo tas uzlabo taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos.”