Aivars Mackevičs: Naftas cenas pasaules biržā krīt, bet ne Latvijas degvielas stacijās

Foto: Pixabay.com | Autors: Aivars Mackevičs | 2026.04.08

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors: šorīt, 8.04.2026, braucot pa Rīgu, mani nepameta sajūta, ka degvielas cenas Latvijā dzīvo pēc saviem likumiem. Pirms pāris nedēļām tās momentāni reaģēja uz naftas biržas kāpumu, bet tagad, kad pasaules tirgos cenas krīt pat par divciparu procentiem, mūsu degvielas uzpildes stacijās valda pilnīgs klusums. Un tas raisa jautājumus. Jo fakti ir skaidri: starptautiskie mediji raksta par straujo naftas cenu kritumu, jo globālais tirgus nekavējoties reaģēja uz spriedzes mazināšanos starp ASV, Izraēlu un Irānu. Tiklīdz Teherāna piekrita divu nedēļu ilgam pamieram, naftas cena biržā noslīdēja zem 100 dolāriem par barelu, brīžiem pat par 16 procentiem zem iepriekšējā līmeņa.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Melnā humora komēdija “Perfektie”

17. aprīlī plkst. 18.00 Dikļu Kultūras centrā režisora Dž. Dž. Džilindžera melnā humora komēdija “Perfektie”.

EUR 3 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Šī reakcija bija loģiska, jo Hormuza šauruma atvēršana tankkuģiem nozīmē, ka pasaules tirgū atgriežas piegādes, kas kara dēļ bija gandrīz paralizētas. Irānas ārlietu ministrs pat publiski apliecināja, ka militārie spēki koordinēs drošu kuģu kustību. Tas radīja tūlītēju atvieglojumu finanšu tirgos, un cenas kritās jau tajā pašā naktī. Tas nozīmē, ka globālā ķēde strādā, tirgus reaģē, piegādes atjaunojas.

Latvijas degvielas tirgū nav vērojama nekāda kustība. Analītiķi gan brīdina, ka degvielas cenas mazumtirdzniecībā nekrītot tik ātri kā biržā, jo nepieciešams laiks, lai sakārtotu loģistiku un stabilizētu piegādes. ASV Enerģētikas informācijas pārvalde pat norāda, ka atgriešanās pie normālas kuģu kustības var prasīt mēnešus. Tomēr tas neizskaidro, kāpēc cenas pie mums spēj reaģēt zibenīgi tikai vienā virzienā, proti, uz augšu.

Manuprāt, šī situācija izgaismo sen zināmu problēmu: degvielas tirgus Latvijā ir pārāk inerts, kad runa ir par cenu samazināšanu. Kad pasaulē cenas kāpj, mēs to jūtam nākamajā rītā. Kad tās krīt, sākas stāsti par noliktavu atlikumiem, piegāžu cikliem un nenoteiktību. Protams, tirgotājiem ir savi argumenti, un jāatzīst, ka pamiera stabilitāte tiešām nav garantēta. Neviens nezina, kas notiks pēc divām nedēļām, un tirgus šobrīd dzīvo ar lielu piesardzību.

Tomēr kā patērētājam man rodas sajūta, ka šī piesardzība darbojas tikai vienā virzienā. Ja globālais tirgus spēj reaģēt stundās, tad arī mūsu tirgotāji varētu būt nedaudz elastīgāki. Jo īpaši laikā, kad cilvēki jau tā maksā par visu vairāk, proti, par pārtiku, par komunālajiem, par pakalpojumiem. Degvielas cena ir viens no indikatoriem, kas ietekmē visu ekonomiku, un tās stagnācija augstā līmenī neatbilst realitātei pasaules tirgos.

Tāpēc šodien, braucot garām degvielas stacijām, es domāju par to, cik ļoti mēs esam atkarīgi no tirgotāju interpretācijas par “tirgus situāciju”. Un cik maz mums kā patērētājiem ir iespēju ietekmēt šo dinamiku. Vienīgais, ko varam darīt, ir sekot līdzi faktiem un prasīt skaidrojumu. Jo, ja cenas spēj kāpt zibenīgi, tad tām jāprot arī krist. Un šobrīd pasaules tirgus tam dod visus priekšnoteikumus.