Kad auto kļūst par mākslu: Ēriks Zauers atklāj restaurācijas noslēpumus

Foto: Zauers.lv | Autors: Dana Deržicka | 2026.04.14

Gatavojoties starptautiskai autoindustrijas izstādei "Auto 2026", kur Zauers Classic Cars uz tenisa korta izspēlēs intriģējošu "Dubultspēli" starp divām leģendārām zvaigžņu kupejām, aicinām uz sarunu Ēriku Zaueru, lai atklātu restaurācijas mākslas aizkulises.

Tuvojoties izstādei "Auto 2026", kur prezentēsiet īpašu ekspozīciju - kā sākās Jūsu stāsts ar klasiskajiem auto?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dominikāna! Cena sākot no 1649 eur!

EUR 1649 | Itaka Latvia

- Mūsdienu auto ir datori uz riteņiem, bet klasika, tā ir tīra mehānika. Mani vienmēr ir fascinējušas klasisko auto līnijas - tās ir kā kustīgas skulptūras. Mūsdienu auto dizainu bieži diktē vēja tuneļi un aerodinamika, kas padara tos līdzīgus, bet klasiskajos auto katra līkne ir dizainera paraksts un raksturs.  Cilvēki redzēja, cik pedantiski es izturos pret saviem auto, un sāka lūgt palīdzību. Sapratu, ka Latvijā ir vieta restaurācijas darbnīcai, kas atgriež dzīvību tam, kas citiem šķiet metāllūžņu kaudze.

Kādi auto tiek restaurēti jūsu darbnīcā?

- No vienas puses, esmu vācu inženierijas cienītājs. Mani fascinē viņu pragmatisms - tā ir sajūta, ka katra skrūve ir savā vietā ar konkrētu mērķi, ka viss ir loģisks, izturīgs un līdz pēdējam milimetram pārdomāts. Tā ir kvalitāte, kas sniedz stabilitātes sajūtu, un tu zini, ka šī mašīna tevi nepievils arī pēc 50 gadiem.

Tajā pašā laikā mani vienmēr ir vilinājušas itāļu automašīnas. Tur pragmatisms bieži vien beidzas un sākas tīrās emocijas un nepārspējams dizains. Itāļi māk piešķirt metālam dvēseli un tādas līnijas, kas liek sirdij pukstēt straujāk pat tad, ja auto vienkārši stāv garāžā. Ja vācu auto ir perfekts instruments, tad itāļu auto ir mākslas darbs.

Pāreja uz restaurācijas biznesu bija mans veids, kā šīs divas pasaules savienot. Es vēlējos radīt vietu, kur mēs ar vācisku precizitāti un pedantismu atjaunojam to skaistumu, ko pasaulei devuši labākie dizaineri.

Vācu auto, tur viss notiek ar ķirurģisku precizitāti. Mēs izjaucam auto līdz pēdējai skrūvītei, lai atjaunotu to tieši tādu, kāds tas noripoja no konveijera Štutgartē vai Minhenē - ar to raksturīgo pragmatismu un tehnisko perfekciju, kas šiem auto ļauj kalpot mūžīgi. Turpat blakus mums ir itāļu dizaina pērles. Šie auto prasa pilnīgi citu pieeju. Ja vācu mašīnu mēs restaurējam ar prātu, tad itāļu - ar sirdi. Tur darbs ir smalkāks, gandrīz kā juvelierizstrādājumu darbnīcā, jo ir svarīgi nepazaudēt to oriģinālo, emocionālo rokrakstu, ko itāļu meistari tajā ielikuši. Lai itāļu auto sameklētu trūkstošo detaļu dažreiz ir jākļūst par privātdetektīvu, un ir labi jāpārzin itāļu valoda.

Vācu auto ir domāti prātam, bet itāļu - dvēselei.

Kas ir lielākais izaicinājums, vadot restauratoru komandu?

- Lielākais izaicinājums, vadot šādu uzņēmumu, ir atrast un motivēt 'zelta rokas'. Mēs nedzīvojam laikmetā, kurā katrs mehāniķis prot strādāt ar 40 gadus vecu karburatoru vai ar rokām izveidot spārna detaļu no lokšņu metāla. Mans uzdevums ir apvienot šos retos amata meistarus un iedvest viņos manu pārliecību, ka "pietiekami labi" mums neder.
 
Pēc kādiem kritērijiem jūs izvēlaties nākamo eksponātu savai kolekcijai? Vai tā ir vēsturiskā vērtība, unikāls dizains, vai varbūt kāda personīga, emocionāla saikne ar konkrēto modeli?

- Izvēloties nākamo eksponātu, es neapstājos tikai pie tehniskā stāvokļa vai dizaina līnijām. Man klasisks auto ir kā grāmata - jo interesantāks ir bijis tās iepriekšējais stāsts, jo vērtīgāka tā ir.

Mani vienmēr ir interesējis: 'Kas ir sēdējis pie šīs stūres?'  Es meklēju to vēstures dokumentācijās. Man ir svarīgi, vai tas ir piederējis kādam ievērojamam inženierim, valstsvīram vai uzņēmējam, māksliniekam vai kino personībai, kurš šo auto ir kopis kā savu dārgumu, un kura dzīvesveids ir ierakstīts šī auto raksturā.

Manā kolekcijā īpaša vieta ir tiem auto, kas ir bijuši liecinieki nozīmīgiem notikumiem vai piederējuši cilvēkiem, kuri savā laikā ir mainījuši pasauli. Pirmo reizi es to izjutu, kad manās rokās nonāca pirmā Lietuvas prezidenta, pēc neatkarības atjaunošanas, Mercedes W126, pagarinātajā versijā. Kad es sēžos tādā spēkratā, es nejūtu tikai ādas salonu un dzinēja jaudu - es jūtu to enerģiju un vēsturi, ko šis cilvēks tajā ir atstājis.

Restaurējot šādu auto, mēs burtiski iekonservējam šo stāstu. Kolekcionēt auto ar nozīmīgu pagātni nozīmē nodrošināt, ka šis stāsts netiek aizmirsts.

Par nākotni un vērtību elektroauto laikmetā.

- Mūsdienu elektroauto ir izcili transportlīdzekļi, bet klasiskais auto ir piedzīvojums. Augstas kvalitātes restaurēti auto ar skaidru vēsturi jau tagad ir kļuvuši par "cieto valūtu". Investori saprot, ka jaunus šādus auto vairs neviens nekad neuzbūvēs. Es nebaidos no nākotnes. Tieši otrādi — es domāju, ka klasiskie auto kļūs par to, kas šodien ir mehāniskie rokaspulksteņi vai vinila plates. Tie ir priekšmeti ar dvēseli, kuru vērtība slēpjas cilvēka roku darbā. Mans uzņēmums ir šeit, lai nodrošinātu, ka šīs vērtības ne tikai saglabājas, bet spīd vēl spožāk.

Travelnews.lv lasītājiem ceļošana ir dzīvesveids. Kā, jūsuprāt, klasiskais automobilis maina pašu ceļojuma pieredzi tepat Latvijā?

- Ar katru gadu Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē novērojam ļoti pozitīvu tendenci un arvien vairāk cilvēku izvēlas iegādāties vēsturisko spēkratu tieši tādēļ, lai jēgpilni ceļotu. Tas vairs nav tikai stāsts par auto turēšanu garāžā, bet tā izbaudīšanu dodoties tuvākos vai tālākos izbraucienos.

Kad jūs ar klasiku iebraucat kādas Latvijas muižas vai pils pagalmā, tas uzreiz piešķir īpašu noskaņu gan nakšņošanai viesnīcā, gan vakariņām restorānā, jūs vairs neesat vienkārši tūrists, jūs esat daļa no šī stāsta.

Īpašas sajūtas ir tad, kad tiek organizēti entuziastu pasākumi. Piemēram, kopīgie izbraucieni, kad kolonnā dodas desmitiem vēsturisko spēkratu, ir notikums gan pašiem dalībniekiem, gan visiem, kas tos redz ceļa malā. Tā ir kopīga kaislība, kas pārvēršas kopīgā ceļojumā.