Kāpēc Latvijā vēl neredz elektriskos kravas auto? Skaidro eksperts

Foto: Up-pr.lv | Autors: Gunta Kursiša-Butkāne | 2026.04.21

Kravas transporta nozare Eiropā piedzīvo straujas pārmaiņas – līdz 2040. gadam plānots samazināt to CO₂ emisijas līdz pat 90% lai arī patlaban saskaņā ar nozares datiem, piemēram, tikai 3,6% kravas auto ir elektriski. Taču ne vienmēr ekoloģija nozīmē miljonu investīcijas jaunā autoparkā, stāsta Inter Cars Latvija kravas auto segmenta vadītājs Mikus Blumfelds.

“Eiropas regulējums dod ļoti skaidru virzienu – līdz 2030. gadam izmeši, ko rada kravas auto, jāsamazina līdz 45%, bet vēl pēc desmitgades – līdz 90%. Tomēr ne visiem uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas – ja autoparks ir vecāks, pāreja uz “zaļākiem” risinājumiem, protams, nav vienā dienā atrisināms jautājums,” saka Inter Cars Latvija kravas auto segmenta vadītājs Mikus Blumfelds.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “Mežmalas”

Viesu māja “Mežmalas” piedāvā atpūtu komfortablos numuros un brokastis, svinību telpas, galdu klāšanu, melno pirti, telšu vietas, bērnu rotaļu laukumu.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Viņš norāda, ka tajā pašā laikā arvien vairāk uzņēmumu sāk skatīties uz ekoloģiju pragmatiski – kā uz izmaksu samazināšanas instrumentu.  “Arvien vairāk uzņēmumu secina, ka ilgtermiņā tā nav tikai “zaļā domāšana”, bet arī – izmaksu samazināšana. Ja auto patērē mazāk degvielas, kas saistīts arī ar mazākiem CO₂  izmešu apjomu, uzņēmums vienkārši pelna vairāk,” novērojis M. Blumfelds.

Slikts tehniskais stāvoklis – degvielas patēriņa un izmešu katalizators

Jaunākas paaudzes kravas auto ir efektīvāki, un investīcijas bieži vien atmaksājas ātrāk, nekā sākotnēji šķiet. Lai samazinātu patēriņu, nozare arvien vairāk izmanto praktiskus risinājumus – no aerodinamikas līdz gudrām kruīza sistēmām. “Dažreiz var novērot skepsi –  kas gan mainīsies no viena risinājuma? Tomēr praksē tieši nelielie risinājumi summējas un dod ļoti jūtamu efektu degvielas patēriņā,” skaidro eksperts. Īpaši lielu ietekmi tas atstāj garajos maršrutos.

Papildus tam arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī efektīvākiem dzinējiem – modernie dīzeļdzinēji spēj nodrošināt ievērojami zemāku degvielas patēriņu un izmešu līmeni, pateicoties uzlabotai degvielas iesmidzināšanai, turbokompresoru tehnoloģijām un enerģijas atgūšanas risinājumiem. Tas ļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas, pat neveicot pilnīgu pāreju uz alternatīvajiem enerģijas avotiem, stāsta M. Blumfelds.

Taču viens no visefektīvākajiem risinājumiem ir laicīgi veikta tehniskā apkope. “Godīgi sakot – tas ir pats vienkāršākais, ko var izdarīt, turklāt tas patiešām arī ir ļoti efektīvi. Piemēram, nepareizs riepu spiediens vai nolietotas detaļas var “degradēt” degvielas ekonomiju,” stāsta  M. Blumfelds. “Piemēram, ražotājs var būt uztaisījis ļoti efektīvu auto, bet, ja tas netiek uzturēts kārtībā, šī efektivitāte vienkārši pazūd,” stāsta Inter Cars Latvija eksperts, akcentējot, ka ir arī pretējs efekts - laicīgi veiktas apkopes, nozīmē arī optimālu veiktspēju, degvielas patēriņa samazināšanu un līdz ar to arī mazākas emisijas visā ekspluatācijas ciklā.

Kā vēl viens praktisks risinājums tiek apsvērta arī saules paneļu uzstādīšana uz kravas auto kabīņu vai piekabju jumtiem. Lai gan tie nespēj pilnībā darbināt transportlīdzekli, tie var nodrošināt elektroenerģiju papildu sistēmām -  piemēram, dzesēšanai, apgaismojumam vai akumulatoru uzturēšanai, tādējādi samazinot kopējo degvielas patēriņu.

Nākotne nebūs tikai elektriska?

Lai gan elektriskie kravas auto ir nākotnes virziens, šobrīd tie veido tikai nelielu daļu no tirgus, un infrastruktūra vēl nav piemērota, lai tie uz ceļiem būtu redzami vairākumā. “Elektrifikācija notiks, tomēr, visticamāk, tā nebūs ļoti strauja – kravas auto segmentā izmaiņas ienāk vēl lēnāk nekā vieglo transportlīdzekļu segmentā,” norāda M. Blumfelds.

Tuvākajos gados nozare attīstīsies daudzveidīgi – paralēli elektriskajiem kravas automobiļiem būs hibrīdi, uzlaboti dīzeļdzinēji un arī ūdeņraža risinājumi. “Visticamāk, nākamie desmit gadi būs pārejas posms, kurā līdzās pastāvēs dažādas tehnoloģijas,” norāda eksperts.

Piemēram, Latvijā elektriskie kravas auto pagaidām nav plaši izplatīti, galvenokārt infrastruktūras un izmaksu dēļ. “Uzlādes tīkls smagajam transportam vēl ir ierobežots, īpaši garajos maršrutos, kur nepieciešama ātra un jaudīga uzlāde. Tas būtiski ierobežo šo transportlīdzekļu praktisko pielietojumu ikdienas loģistikā,” norāda M. Blumfelds.

Papildus tam nozare kopumā ir piesardzīga – uzņēmumi rūpīgi izvērtē investīcijas, jo elektriskie kravas auto joprojām ir dārgāki, bet tehnoloģija un infrastruktūra vēl attīstības stadijā. Eksperts, rezumē - tāpēc pāreja uz elektrifikāciju notiek pakāpeniski, un tuvākajos gados dominēs dažādu tehnoloģiju kombinācija, nevis strauja pāreja uz vienu risinājumu.