Lielākais risks uz ceļiem – paši autovadītāji, nevis laikapstākļi vai ceļi

Annija Tauriņa | 2026.05.18

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks

Runājot par ceļu satiksmes drošību, bieži tiek pieņemts, ka galvenie riski ir slikti laikapstākļi vai ceļu kvalitāte. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati rāda citu ainu – lielākais risks uz ceļiem ir pašu autovadītāju uzvedība. To kā galveno faktoru norāda 78,2 % autovadītāju, un šis rādītājs gada laikā būtiski nav mainījies (2025. gadā – 78,0 %). Tas nozīmē, ka sabiedrības izpratne par problēmas būtību ir stabila – risku centrā ir cilvēkfaktors, nevis ārējie apstākļi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rudens brīvlaiks Turcijā

Utopia Resort & Residence (5*) ✈️ 15.10.2026. | 7 naktis

Atlantic Travel

Ceļu stāvoklis un laikapstākļi – būtiski, bet sekundāri faktori
Salīdzinot ar citiem faktoriem, atšķirība ir būtiska. Ceļu stāvokli kā risku min 41,7 % autovadītāju (2025. gadā – 44,2 %), savukārt laikapstākļus – 27,4 % (2025. gadā – 26,4 %). Tas nozīmē, ka pat otrs nozīmīgākais faktors – ceļu kvalitāte – tiek vērtēts gandrīz divreiz retāk nekā braukšanas paradumi. Vienlaikus transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis tiek minēts vēl retāk – 20,5 % gadījumu (2025. gadā – 22,6 %), kas norāda, ka sabiedrība šo aspektu uztver kā mazāk kritisku.

Sievietes vairāk uzsver braukšanas kultūru, vīrieši – infrastruktūru
Interesantas tendences parādās, analizējot datus pa autovadītāju grupām. Sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši kā galveno risku uzsver autovadītāju paradumus – 83,7 % sieviešu pret 73,6 % vīriešu. Savukārt vīrieši biežāk norāda uz ceļu stāvokli (44,2 % pret 38,6 %). Tas liecina, ka sievietes biežāk uzsver individuālo atbildību, kamēr vīrieši biežāk meklē risku cēloņus ārējos apstākļos.

Jaunie autovadītāji vaino sevi, vecākie – ceļus
Vēl izteiktākas atšķirības redzamas vecuma grupās. Jaunākie autovadītāji (18–29 gadi) visbiežāk kā galveno risku min uzvedību pie stūres – 85,6 % (2025. gadā – 76,9 %), kas ir būtisks pieaugums gada laikā. Tajā pašā laika posmā vecākajā grupā (60–74 gadi) šis rādītājs ir samazinājies no 70,1 % līdz 64,3 %, un biežāk tiek uzsvērts ceļu stāvoklis – 44,6 % (iepriekš – 38,9 %). Tas norāda uz būtisku uztveres maiņu – jaunākie autovadītāji arvien vairāk atzīst savu lomu risku radīšanā, kamēr vecākajās grupās pieaug tendence atbildību pārcelt uz infrastruktūru.

Alkohola riska uztverē – izteikta paaudžu plaisa
Līdzīga dinamika vērojama arī attieksmē pret alkohola ietekmi. Kopumā pieļaujamo alkohola līmeni asinīs kā risku min 28,7 % autovadītāju (2025. gadā – 27,2 %), taču vecuma grupās atšķirības ir būtiskas. Jaunākajā grupā šo faktoru min 39,4 % autovadītāju, savukārt vecākajā – tikai 13,4 %. Tas liecina par būtisku plaisu riska uztverē starp paaudzēm.

Braukšanas kultūra kā galvenais satiksmes drošības faktors
Kopumā dati rāda, ka autovadītāji Latvijā skaidri apzinās galveno problēmu – tā ir braukšanas kultūra un uzvedība uz ceļa. Tajā pašā laikā dažādās sabiedrības grupās pastāv atšķirīga izpratne par to, kur meklējami cēloņi. Kamēr viena daļa uzsver individuālo atbildību, cita vairāk fokusējas uz ārējiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošana nevar balstīties tikai uz infrastruktūras uzlabojumiem. Lai gan ceļu kvalitāte un laikapstākļi ietekmē drošību, izšķirošais faktors joprojām ir autovadītāju rīcība. Un, ja gandrīz 80 % pašu autovadītāju to atzīst, tad arī risinājumiem jābūt vērstiem ne tikai uz ceļiem, bet uz braukšanas kultūras maiņu.