Ungārijas Balatona ezers rada nopietnus draudus tūrismam

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.08.03

Ungārijas Balatona ezers, lielākais saldūdens ezers Centrāleiropā, šovasar piedzīvo vienu no straujākajiem ūdens līmeņa kritumiem šajā gadsimtā. Karstums, sausums un nokrišņu trūkums rada situāciju, kas ietekmē gan tūrisma nozari, gan ekosistēmu.

Lai saprastu, cik nopietna ir situācija, būtiski izskaidrot, kā Ungārijas hidroloģijas dienesti mēra Balatona ūdens līmeni, jo tiek izmantotas divas dažādas skalas, kas bieži mulsina interesentus. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vasaras noslēguma zaļumballe Valmiermuižā

Atzīmēsim vasaras noslēgumu ar skanīgām dziesmām un lustīgiem dančiem zaļumballē 28. augustā plkst. 20.00 Valmiermuižas parkā kopā ar pūtēju orķestri "Smiltne"

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Balatonam ir noteikts normālais ūdens līmenis, kas tiek uzskatīts par optimālu ezera ekoloģiskajai un saimnieciskajai funkcionēšanai. Šis līmenis ir aptuveni +100 centimetri virs nulles atskaites punkta, kas ir tehnisks hidroloģiskais bāzes punkts. Šovasar ūdens līmenis ir aptuveni 60 centimetru zem šī normālā līmeņa, kas nozīmē, ka attiecībā pret nulles atskaites punktu Balatona ūdens šobrīd atrodas aptuveni 40 centimetru augstumā. Tas ir ļoti zems rādītājs, un tas jau ierindojas trešajā vietā zemāko līmeņu vēsturē. Salīdzinājumam, 2003. gada oktobrī tika fiksēts absolūtais minimums, tikai 23 centimetri virs nulles punkta, kas joprojām ir zemākais līmenis, kāds jebkad reģistrēts. Tātad 2026. gads nav sasniedzis kritisko 2003. gada robežu, taču tas ir bīstami tuvu un turpina krist.

Ūdens līmeņa kritums šovasar ir straujš, proti, tas samazinās par aptuveni vienu centimetru dienā, un reģionā jau vairākas nedēļas nav lijis. Balatona sateces baseinam kopumā trūkst gandrīz viena gada nokrišņu, un ezers nav mākslīgi piepildāms, jo tas dzīvo tikai no lietus un dabiskā pieplūduma. 

Balatons ir sekls ezers, vidējais dziļums tikai trīs metri, taču šovasar seklums ir kļuvis par lielu problēmu. Vietām cilvēki var iet vairāk nekā 200 metrus no krasta un joprojām atrasties seklumā. Pludmalēs atsedzas smilšu sēkļi, un vietējās pašvaldības cenšas situāciju vizuāli uzlabot. Balatonfenjvesas mērs ir licis pārveidot 1000 m² smilšu kāpu, lai pludmale izskatītos pievilcīgāka un viesiem radītu sajūtu, ka ūdens atkāpšanās nav tik dramatiska.

Tūrisma nozare ziņo par kritumu viesu skaitā. Daļa pludmaļu pārvēršas dubļos, un pieaug bažas par zilaļģu izplatību. Balatona ezera viesi uztver situāciju negatīvi un izvēlas citus galamērķus. Lai saglabātu apmeklētāju interesi, tiek rīkoti smilšu piļu konkursi, deju pasākumi un aktivitātes, taču vietējie uzņēmēji atzīst, ka darba dienās apmeklētāju skaits būtiski krītas. 

Zemie ūdens līmeņi ietekmē arī kuģošanu un ūdens sportu. Dažviet kravas kuģi var pārvadāt tikai trešdaļu ierastās kravas, kas palielina transporta izmaksas. Balatonā populārā regate Kékszalag šogad bija spiesta saīsināt maršrutu, jo jaunie ezera sēkļi apdraudēja dalībniekus. Kaitu braucēji brīdina par jauniem sēkļiem un objektiem, kas parādās, ūdens līmenim krītot.

Ekoloģiskās sekas kļūst arvien jūtamākas. Zemais ūdens līmenis un karstums rada papildu slodzi ekosistēmai, proti, skābekļa trūkumu, siltuma stresu, zilaļģu risku un niedrāju bojājumus. 

Ungārijas ūdens apsaimniekošanas dienesti norāda, ka valstij kopumā trūkst gandrīz viena gada nokrišņu, un Balatona līmeņa kritums ir daļa no plašāka reģionālā sausuma cikla. Laika prognozes neliecina par būtisku lietus atgriešanos, tāpēc šī vasara var kļūt par vienu no sarežģītākajām Balatona vēsturē.