Redakcijas sadaļu atbalsta

Latvijas piekraste šogad kļuvusi tīrāka

Latvija

Foto: Manajura.lv | Autors: Justīne Paula Zīle | 2026.10.01

Apkopoti “Mana jūra” 2026. gada vasaras monitoringa rezultāti – Latvijas piekrastē veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, un to rezultāti liecina, ka šogad piekraste kļuvusi tīrāka.

Saskaņā ar “Mana jūra” veikto jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu 2026. gadā, Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tika konstatēta 191 atkritumu vienība, savukārt katrā pludmalē tika identificēti vidēji 26 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 37,5%, salīdzinot ar 2025. gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 306 atkritumu vienības.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atklāj rudens izpārdošanu ar kodu!

Paliec Rixwell Old Riga Palace un saņem papildu 25% atlaidi ar kodu EXTRA25. Piedāvājums spēkā rezervācijām līdz 15. novembrim, ceļojumiem līdz 31.03.2027

Rixwell Old Riga Palace Hotel

Mana jūra dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme: “Šī gada izvērtējumu rezultāti, lai gan monitoringa programmā šīs sezonas laikapstākļi sagādāja būtiskus izaicinājumus, protams, ir vērtējami pozitīvi, jo JPA samazināšanās tendence vērojama jau trešo sezonu pēc kārtas. Redzams, ka savu ietekmi dod gan ES vides likumdošana, gan atsevišķas nacionālās rīcības, gan arī uzlabojumi praktiskajā piekrastes apsaimniekošanā. Tomēr priekšā vēl nopietns darbs, jo par spīti samazinājuma tendencei esam ļoti tālu no ES Laba Jūras vides stāvokļa noteiktā mērķa.”

Kampaņas “Mana jūra” 2026 kopējie rezultāti: https://ej.uz/mj-dati-2026

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 81,7% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (5,9%), stikls un keramika (3,2%), metāls (3,1%). Zemāk ierindojas gumija (2,8%), koks (1,6%), tekstils (1,1%), organiskie atkritumi un ķīmiskās vielas (0,6%).

Savukārt, atkritumu veidu topa augšgalā joprojām ierindojas smēķēšanas atkritumi (27,4%), neidentificējami plastmasas gabali (13,8%), plastmasas pārtikas iepakojumi (12,1%), identificējamie papīra un kartona gabali (5,5%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem 10 ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales arī šosezon ir Jūrmalas valstspilsētā (419 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās – Talsu novadā (110 atkritumu vienības 100 pludmales metros).

Šogad par tīrākajām individuālajām pludmalēm atzītas Limbažu novada Lauču akmens pludmale (26 atkritumu vienības uz 100 metriem), Engures pludmale (46 vienības) un Mazirbes pludmale (51 vienība).

Savukārt par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Majoru pludmale, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 757 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī divas Liepājas valstspilsētas pludmales – Liepājas Karostas pludmale (550 vienības) un Liepājas centra pludmale (506 vienības).

Avots: Manajura.lv