28. oktobris vēsturē: Rīgā atklāj Kristus Piedzimšanas katedrāli

Foto: MI ģenerēta bilde | Autors: Anna Marija Bērziņa | 2026.10.28

1884. gada 28. oktobrī Rīgā svinīgi iesvētīja Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk tā ir ne vien nozīmīgs reliģiskā un kultūras mantojuma objekts, bet arī liecība par laiku, kad vēsturiskā dievnama telpās darbojās planetārijs un kafejnīca.

Rīgas centrā, pie Esplanādes, esošā Kristus Piedzimšanas katedrāle ir viens no ievērojamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem. Vācbaltu arhitekta Roberta Pflūga projektēto ēku cēla no 1876. līdz 1884. gadam neobizantiešu stilā. Tās pieci kupoli, greznais interjers un vērtīgās ikonas padarīja to par vienu no sava laika iespaidīgākajām celtnēm Rīgā. Katedrāles svinīgā iesvētīšana notika 1884. gada 28. oktobrī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Helovīnu spoku skrējiens Mazsalacā

31. oktobrī plkst. 17.00 Valtenberģu muižas parkā Mazsalacā norisināsies Helovīnu Spoku skrējiens.

EUR 3 | Visit.valmiera.lv

Katedrāles vēsture piedzīvoja krasu pavērsienu padomju okupācijas laikā. 1961. gadā padomju varas iestādes dievnamu slēdza un nodeva valsts vajadzībām. Ēkai noņēma krustus un zvanus, bet iekštelpas būtiski pārbūvēja, izveidojot starpstāvu pārsegumus un jaunas telpas.

Kādreizējā dievnama ēkā izveidoja Zinību namu, kura pazīstamākā atrakcija bija planetārijs. Katedrāles kupolā ar Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražotu Zeiss projektoru demonstrēja zvaigžņotās debess ainas un rīkoja astronomijai veltītus seansus. Vienā no sānu telpām darbojās kafejnīca, kas ieguva neparastu tautas nosaukumu - “Dieva auss”. Tā kļuva par iecienītu tikšanās vietu, tostarp radošās jaunatnes un neformālo kultūras aprindu pārstāvjiem.

Tādējādi ēka, kas sākotnēji bija celta reliģiskām vajadzībām, vairākas desmitgades kalpoja izglītībai, astronomijas popularizēšanai un sabiedriskajai dzīvei. Vienlaikus tās sākotnējā sakrālā funkcija tika apspiesta, bet vēsturiskais interjers - būtiski pārveidots.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas katedrāli atdeva ticīgajiem, un 1990. gadu beigās sākās tās atjaunošanas darbi. 2000. gada 6. maijā tika iesvētīts jaunais ikonostass, iezīmējot nozīmīgu posmu dievnama atdzimšanā.

Mūsdienās katedrāle ir aktīvs dievnams un viens no Rīgas kultūrvēsturiskajiem apskates objektiem, ko apmeklē gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi no ārvalstīm.