Vilis Bērziņš: Degvielas akcīzes samazināšana ir īstermiņa risinājums. Bet kas notiks tālāk?

Foto: Pixabay.com | Autors: Nadīna Kokoreviča | 2026.11.03

Degvielas akcīzes nodokļa samazināšana ir saprotams solis, kas vismaz uz laiku var atvieglot ikdienas izdevumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Taču tas neatrisina būtiskāko problēmu – mūsu atkarību no degvielas cenu svārstībām pasaules tirgū. Ja vēlamies nākotnē izvairīties no līdzīgiem cenu satricinājumiem, ir vērts domāt ne tikai par to, kā degvielu padarīt lētāku, bet arī par to, kā veicināt ekonomiski izdevīgākas pārvietošanās alternatīvas. Viedokli pauž Vilis Bērziņš, “Europcar Latvia” vadītājs.

Šogad Latvijā jau vairākkārt pieņemti lēmumi par degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu, un no oktobra līdz gada beigām zemākas likmes noteiktas gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Šāds lēmums ir likumsakarīgs, ņemot vērā cenu pieaugumu – 2026. gada septembrī degviela Latvijā bija vidēji par 35,3% dārgāka nekā pirms gada. Tā ir būtiska atšķirība gan ģimenei, kurai automašīna nepieciešama ikdienā, gan uzņēmumam, kura darbība saistīta ar transportu. Vienlaikus rodas jautājums, cik ilgi valsts varēs kompensēt cenu kāpumu ar nodokļu samazinājumiem un vai tas ir labākais veids, kā ilgtermiņā mazināt iedzīvotāju izdevumus?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ernas Daugavietes muzikālā performance

Ernas Daugavietes muzikālā performance, kurā savīsies virtuozs čella skanējums, spēcīga balss un aizraujoša improvizācija.

VisitTukums.lv

Protams, varam cilvēkiem ieteikt mazāk braukt ar automašīnu vai pārsēsties elektroauto. Taču jāņem vērā, ka cilvēku izvēles lielākoties nosaka finansiālas un praktiskas iespējas. Īpaši Latvijas reģionos, kur sabiedriskais transports ne vienmēr nodrošina nepieciešamo mobilitāti, personīgā automašīna ir ikdienas nepieciešamība. Tāpēc, domājot par transporta nākotni, svarīgi ņemt vērā ne tikai vides mērķus, bet arī to, kādus risinājumus cilvēki un uzņēmumi patiesībā var atļauties.

Vai dīzeļdegviela zaudē savas ekonomiskās priekšrocības?

Vēl pirms desmit gadiem elektroauto Latvijā bija retums, un tikai retais to uzskatīja par nopietnu alternatīvu benzīna vai dīzeļdzinēja automašīnai. Šobrīd situācija ir mainījusies – elektroauto ar vienu uzlādi var veikt ievērojami lielākus attālumus, modeļu piedāvājums ir plašāks, un arī lietotu elektroauto tirgū ir pieejamas arvien dažādākas izvēles iespējas. Tikmēr degvielas cenas ir būtiski augušas, kas liek citādi paraudzīties uz to, cik patiesībā izmaksā pārvietošanās ar automašīnu.

Piemēram, vidēja izmēra dīzeļdzinēja apvidus automobilis, kas patērē septiņus litrus degvielas uz 100 kilometriem, pie divu eiro cenas litrā šādu attālumu veic par aptuveni 14 eiro. Savukārt līdzīgas klases elektroauto, kas patērē aptuveni 20 kilovatstundas uz 100 kilometriem, pie uzlādes cenas 0,35 eiro par kilovatstundu patērētās elektroenerģijas ziņā izmaksātu aptuveni septiņus eiro. Tātad šādā salīdzinājumā izmaksu atšķirība ir divkārša.

Protams, faktiskās izmaksas nosaka gan braukšanas apstākļi, gan uzlādes iespējas un tarifi, taču ir skaidrs, ka elektroauto ekonomiskais izdevīgums kļūst par arvien nozīmīgāku argumentu.

To zināmā mērā apliecina arī Latvijas automobiļu tirgus dati. 2026. gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti 2593 vieglie elektroauto, turklāt vairāk nekā divas trešdaļas no tiem bija lietoti transportlīdzekļi. Tas liecina, ka interese par elektroauto vairs neaprobežojas tikai ar jaunu un salīdzinoši dārgu automašīnu segmentu. Arvien nozīmīgāka kļūst iespēja iegādāties elektroauto par pieejamāku cenu.

Degvielu importējam, bet elektrību varam ražot arī paši

Vēl viens būtisks aspekts ir energoresursu pieejamība. Latvija ir atkarīga no importētajiem naftas produktiem, savukārt elektroenerģijas ražošanā mums ir ievērojami lielākas iespējas izmantot vietējos resursus. Saskaņā ar AS “Augstsprieguma tīkls” datiem 2025. gadā Latvijā saražotā elektroenerģija nodrošināja 80,5% no valsts kopējā elektroenerģijas patēriņa. Turklāt attīstās saules enerģijas ražošana, kas nākotnē varētu vēl vairāk stiprināt vietējās enerģijas pieejamību.

Arī elektroenerģijas cenas, protams, mēdz būt svārstīgas, un tās ne vienmēr ir zemas. Tomēr atšķirībā no degvielas uzpildes elektroauto lietotājiem noteiktos apstākļos ir iespēja izmantot cenu svārstības savā labā, piemēram, veicot uzlādi laikā, kad elektroenerģija biržā ir lētāka. Šāda elastība var būt īpaši izdevīga tiem, kuriem ir iespēja automašīnu uzlādēt mājās vai uzņēmuma teritorijā. Savukārt benzīna un dīzeļdegvielas gadījumā iespējas pielāgoties cenu izmaiņām ir ievērojami ierobežotākas.

Elektroauto pieejamība – jautājums ne tikai par iegādes cenu

Lai gan elektroauto lietošana daudzos gadījumos var būt ekonomiski izdevīgāka, viens no galvenajiem šķēršļiem joprojām ir to iegādes cena. Ne katra ģimene vai uzņēmums ir gatavs ieguldīt salīdzinoši lielu summu jauna transportlīdzekļa iegādē, pat ja tā uzturēšana ilgtermiņā ļautu ietaupīt.

Latvijā jau ir sperti soļi šīs problēmas risināšanā. Jaunajai valsts atbalsta programmai videi draudzīgu automobiļu iegādei paredzēti 40 miljoni eiro, īpašu uzmanību pievēršot arī daudzbērnu ģimenēm. Tas ir pozitīvs virziens, tomēr, domājot par turpmāko atbalsta politiku, būtu vērts izvērtēt arī citus veidus, kā elektroauto padarīt pieejamākus.
Piemēram, kāpēc valsts atbalstu nākotnē nevarētu attiecināt arī uz elektroauto ilgtermiņa nomu vai pilna servisa nomas risinājumiem? Ne visiem ir nepieciešams iegādāties automašīnu īpašumā. Daudzām ģimenēm un uzņēmumiem izdevīgāks vai vienkāršāk plānojams risinājums var būt transportlīdzekļa lietošana par noteiktu ikmēneša maksājumu, kurā atkarībā no līguma nosacījumiem ir iekļauta arī apkope, apdrošināšana un citi pakalpojumi. Šāda pieeja ļautu mazināt sākotnējo finansiālo slogu un vienlaikus padarītu pāreju uz elektroauto pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst arī par uzlādes infrastruktūru. Ja privātmāju īpašniekiem automašīnas uzlāde daudzviet jau ir salīdzinoši vienkārši organizējama, tad daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un cilvēkiem atsevišķos reģionos šādas iespējas joprojām var būt ierobežotas. Bez pieejamas uzlādes infrastruktūras arī finansiāls atbalsts automašīnas iegādei ne vienmēr būs pietiekams, lai cilvēks izšķirtos par labu elektroauto.

Skaidrs, ka pāreja uz elektrisko mobilitāti nenotiks vienā dienā, un nav arī viena risinājuma, kas būtu piemērots visiem autovadītājiem. Taču, ja vēlamies ilgtermiņā mazināt transporta izmaksas, ir jāveido apstākļi, kuros cilvēkiem un uzņēmumiem ir reālas iespējas izvēlēties ekonomiski izdevīgākus transportlīdzekļus.

Degvielas akcīzes samazināšana šobrīd dod nepieciešamo atelpu, taču tā nevar būt vienīgā atbilde uz pieaugošajām transporta izmaksām. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas pasaules tirgū, bet varam ietekmēt to, cik lielā mērā tās nākotnē noteiks mūsu ikdienas tēriņus.