No ledāju pēdām Kurzemē līdz ekspedīcijām pasaules ledājos – Ģeodiena Šlīteres bākā pulcē vairāk nekā 110 apmeklētāju

Foto: Nauris Zeltiņš | Autors: Anna Elizabete Upsava | 2026.11.03

2026. gada 31. oktobrī Šlīteres bākā, Slīteres Nacionālajā parkā, norisinājās “ĢEODIENA 2026 – Pa ledāja pēdām – no ledus laikmeta līdz mūsdienām”, pulcējot vairāk nekā 110 apmeklētāju. Pasākumu, kas norisinājās jau otro gadu, organizēja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi, aicinot ģimenes ar bērniem un ikvienu dabas interesentu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt Latvijas ģeoloģisko mantojumu. Šogad uzmanības centrā bija ledāji – to veidošanās, pētniecība un atstātās pēdas Kurzemes ainavā, kā arī ģeologu ekspedīciju pieredze dažādās pasaules vietās.

Par Ģeodienas norises vietu šogad bija izvēlēta Šlīteres bāka, kas atrodas Slīteres Zilo kalnu kraujas malā – vietā, kur savulaik atradās senā Baltijas ledus ezera krasts. Šī ainava, kurā joprojām saskatāmas ledus laikmeta liecības, kļuva par īpaši piemērotu vidi ledāju pasaules izzināšanai. Pasākuma laikā apmeklētāji varēja klausīties zinātnieku stāstījumos, iepazīt pētniecības metodes un aprīkojumu, piedalīties eksperimentos un radošajās aktivitātēs, kā arī uzkāpt Šlīteres bākā, lai paraudzītos uz apkārtējo ainavu no augšas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ernas Daugavietes muzikālā performance

Ernas Daugavietes muzikālā performance, kurā savīsies virtuozs čella skanējums, spēcīga balss un aizraujoša improvizācija.

VisitTukums.lv

Pasākumu atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Geosites” vadītāja Anna Elizabete Upsava, iepazīstinot ar projektā paveikto ģeoloģiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā Latvijā un Lietuvā. Savukārt ģeologs Dr. geol. Sandijs Mešķis klātesošos aizveda aizraujošā ceļojumā ledāju pasaulē, skaidrojot, kā ledāji veidojas, pārvietojas un pārveido apkārtējo vidi. Viņa stāstījums palīdzēja labāk izprast ledāju nozīmi Kurzemes reljefa veidošanā un atpazīt ledus laikmeta atstātās liecības mūsdienu ainavā.

Ledus laikmeta atstātās pēdas meklējamas ne tikai uz sauszemes, bet arī Baltijas jūras dzīlēs. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda iepazīstināja ar zemūdens rifiem, to veidošanās vēsturi un izpēti. Stāstījumu papildināja iespaidīgi video materiāli, kas ļāva apmeklētājiem ielūkoties jūras pētnieku darbā un atklāt Baltijas jūras pasauli, kas ikdienā paliek apslēpta mūsu skatieniem.

Viens no Ģeodienas īpašajiem piedzīvojumiem bija virtuāls ceļojums uz Islandes ledājiem. Ģeologa Dr. geol. Kristapa Lamstera vadībā apmeklētāji ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību varēja iepazīt Islandes iespaidīgās ledāju ainavas un gūt priekšstatu par vidi, kur norisinās zinātniskās ekspedīcijas. Savukārt ģeologs Kristaps Rendinieks iepazīstināja ar projekta “Geosites” ietvaros izstrādāto interaktīvo ģeomodeli, kas palīdzēja izprast ledāju veidoto reljefu un tā veidošanās procesus.

Rosība valdīja arī izzinošo aktivitāšu un radošo darbnīcu zonā, kur sev interesantu nodarbi varēja atrast gan bērni, gan pieaugušie. Dabas aizsardzības pārvaldes Mobilā dabas klase aicināja tuvāk iepazīt dabas daudzveidību, bet Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki sniedza ieskatu jūras pētniecībā un zemūdens pasaulē. Bērni aktīvi darbojās radošajās darbnīcās, savukārt eksperimenti ar sauso ledu piesaistīja gan mazo, gan lielo apmeklētāju uzmanību.

Pasākuma noslēgumā zinātne satikās ar humoru. Komiķa Kalvja Troskas vadītajā sarunā “Ledāju ekspedīciju aizkulises” ģeologi Dr. geol. Sandijs Mešķis un Dr. geol. Kristaps Lamsters dalījās spilgtākajos piedzīvojumos un pieredzē, kas gūta zinātniskajās ekspedīcijās Islandē, Grenlandē, Arktikā un Antarktīdā. Sarunā netrūka stāstu par negaidītiem pavērsieniem, kurioziem un izaicinājumiem skarbos dabas apstākļos, ļaujot apmeklētājiem iepazīt zinātnisko ekspedīciju ikdienu arī no neformālākas puses.

Ģeodiena Šlīteres bākā apliecināja, ka par sarežģītiem dabas procesiem iespējams stāstīt saprotami, aizraujoši un ar humoru, rosinot interesi par ģeoloģiju gan bērnos, gan pieaugušajos. Pasākums norisinājās jau otro gadu, turpinot pērn Nīcas pagastā aizsākto tradīciju, kad apmeklētāji iepazina piekrastes kāpu veidošanos un godināja Pūsēnu kalnu – 2025. gada ģeovietu.

Pasākumu organizēja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam projekta “Geosites – Ģeoloģisko struktūru aizsardzības veicināšana Latvijā un Lietuvā” (Nr. LL-00244) ietvaros.