23. aprīlis vēsturē: Jurģa jeb Ūsiņa diena, kas iezīmē pavasara sākumu

Foto: Pixabay.com/ GepaardmetKelly / 6 images | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.04.23

Ik gadu 23. aprīlī Kristīgā baznīca svētkus atzīmē par godu Svētajam Jurim, un šis datums sakrīt arī ar seno latviešu pavasara svētkiem - Ūsiņa jeb Jurģu dienu. Kad šī diena bija aizvadīta, senlatvieši pirmo reizi pēc garās ziemas ganībās laida lopus. Ūsiņš latviešu tautas tradīcijās tiek daudzināts kā zirgu patrons.

Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece ganam deva līdzi tik daudz olu, cik govju. Olas vārot, tās apzīmēja ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba - ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.

Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā zirgu, retāk govju patrons. Iespējams, ka svētā Jurģa attēlošana kā bruņās tērptu jātnieku, veicinājusi Ūsiņa un Jurģa tēla saplūšanu. Ar to saistījās ieražās galveno vietu ieņem doma par veiksmes nodrošināšanu lopkopībā. Kaut arī meteoroloģiskie apstākļi ne vienmēr tam bija labvēlīgi, Jurģa diena, kā liecina folkloras materiāli, uzskatīta par ganu un pieguļas sezonas sākumu. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.
 Šajā dienā, kā pirmajā pieguļas dienā, liela nozīme ir olām, gluži kā Lieldienās. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. 
Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.
 Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Jurģu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Jurģu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “Manturi”

Jauna un komfortabla guļbūves pirts un viesību māja svinību rīkošanai un atpūtai draugu lokā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Jurģus kā sējas sākuma laiku pazīst daudzas tautas. Latvijā no sakņaugiem kāpostu dēstus sēj vienmēr Jurģa dienā, jo tad tie augot tīrām galvām un saknes neēdot tārpi. Jurģa dienā jāstāda arī sīpoli, jo tad tie ir ražīgi.

Kāpēc Jurģu dienu saista ar pārvākšanos?

Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nomnieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka.  No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai - jurģošanās. Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu.  Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.
 Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 
  

Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā. 
Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas. Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
 Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri aiziet no tās mājas.

Jurģa dienas ticējumi:

•     Jurģa dienā nevajag muti mazgāt, tad vasaru nenodegt (nenosauļoties).

•     Ja Jurģu dienas rītā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.

•     Jurģos uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.

•     Kāds vējš Jurģu dienā uzvar, tāds visvairāk to gadu pūš.

•     Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.

•     Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot, būs silta un auglīga vasara.

•     Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.

•     Jurģa rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.

•     Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.

•     Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.

•     Jurģa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.

•     Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.