28. jūnijs vēsturē: Tomāti oficiāli tiek atzīti par uzturā lietojamiem

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.28

Mūsdienās, it īpaši vasaras laikā, ir grūti iedomāties savu dzīvi bez tomātiem. Taču, lai cik neierasti tas liktos, šo dārzeni, kas no botāniskā viedokļa patiesībā ir oga, cilvēki savā uzturā sāka lietot tikai – 1820. gada 28. jūnijā.

Jau tālā senatnē acteki, kas dzīvoja mūsdienu Meksikas teritorijā, audzēja tomātus pārtikai. 16. gadsimta sākumā spāņu konkistadori atveda šos augus uz Spāniju un deva tiem nosaukumu tomate, kas atvasināts no acteku vārda tomatl. Drīz ar jauno gardumu mielojās arī spāņu kopienas Itālijā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Ap 16. gadsimta vidu tomāti sasniedza Ziemeļeiropu. Sākumā cilvēki tos uzskatīja par indīgiem un audzēja tikai kā krāšņumaugus. Tomāti pieder pie nakteņu dzimtas, un to lapas un stublāji, kam piemīt spēcīga smarža, tiešām ir indīgi, taču auglis ir pilnīgi nekaitīgs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lieldienas Daugavas muzejā Doles salā

Salaspils novada TIC

Mūsdienās tomātus audzē visā pasaulē, taču lielākas tomātu audzētājas ir ASV un Dienvideiropas zemes. Vēsā klimatā tomātus kultivē siltumnīcās, savukārt vietās, kur valda sausums, mēdz izmantot hidroponikas metodes, proti, tomātus audzē nevis augsnē, bet barības šķīdumā.

Tomātus izmanto pārtikā, it īpaši itāliešu ēdienos. No tiem var pagatavot tomātu zupu, tomātu mērci, kečupu un citus produktus. Vēl tomātus var izmantot arī salātos un marinēt, kā arī tos var izmantot ārstnieciskos nolūkos.

200 g svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 g - karotīna devu (A provitamīnu). Tomātos sastopami arī daudzi D grupas vitamīni. Tomātos ir kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, kobalts, molibdēns, cinks, jods, tāpēc tomāti ir sevišķi nozīmīga uztura sastāvdaļa, jo šīs vielas ir ļoti nepieciešamas asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai, dažādu dziedzeru sekrēcijai. Sarkanos tomātus lieto pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un organisko dzelzi. Bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu, tādējādi mazinot infarkta risku, uztur tonusu. vaigos tomātos ir daudz fitoncīdu, kas sekmē nedzīstošu brūču un trofisko čūlu sadziedēšanu. Lielais organisko skābju daudzums veicina gremošanu un organisma attīrīšanu no toksīniem, tāpēc tomātus iesaka cilvēkiem, kuriem ir kuņģa un zarnu trakta problēmas.

Kā arī gatavi tomāti tāpat kā šokolāde satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Uztura zinātnieki rekomendē tomātus izmantot dažādās ārstnieciskās diētās, jo tie satur maz kaloriju, stabilizē holesterīna līmeni, mazina svaru utt. Ķīniešu tautas medicīna neiesaka ēst tomātus lielā daudzumā, ja ir mutes čūla un reimatiskais poliartrīts.

Kaut gan tomātus visbiežāk izmanto uzturā, tomātiem ir atrasti arī citi pielietojumi. Laika gaitā cilvēki tomātus ir izmantojuši savas nepatikas paušanai pret notikumiem vai cilvēkiem. Tomāti, īpaši jau iepuvušie, šķiet ir īpaši radīti, lai tiktu izmantoti kā protestu līdzeklis, lai gan tomātu vēsture Jaunajā Pasaulē ir salīdzinoši īsa. Piemēram,  dzīvnieku aizsardzības biedrība PETA ir sviedusi tomātus kažokādu virzienā 2013.gada novembrī, bet Nīderlandes karalis Villems Aleksandrs bija ļoti tuvu vietējo tomātu "nobaudīšanai" vizītes laikā Maskavā - tos viņam meta dusmīgie opozīcijas aktīvisti, jo viens no viņu biedriem bija izdarījis pašnāvību pēc patvēruma atteikuma saņemšanas Nīderlandē.

Taču Spānijā tomātiem ir atrasts vēl oriģinālāks pielietojums – katru gadu tiek rīkots festivāls "La Tomatina", kuras laikā cilvēki viens otru apmētā ar tomātiem tikai sava prieka pēc vien. Šis festivāls katru gadu piesaista vairākus desmitus tūkstošu cilvēku no visas pasaules, kas vēlas piedalīties šajās tomātu kaujās. Pasākuma laikā tiek izmantotas teju 40 tonnas tomātu, tādējādi festivāls "La Tomatina" ir atzīts par pasaulē lielākajām tomātu kaujām.