30. jūnijs vēsturē: Kongo Demokrātiskā Republika iegūst neatkarību

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.06.30

Šajā dienā, 30. jūnijā, pēc platības otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā valsts pasaulē, kurai ir ceturtais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē un kuras valūta ir Kongo franks, ieguva savu neatkarību.

Kongo Demokrātiskā Republika ir valsts, kas savos pastāvēšanas gados mantojusi vairākus nosaukumus. No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas kolonija un tās nosaukums bija Beļģijas Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira, taču tagad palikusi pie nosaukuma – Kongo Demokrātiskā Republika.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Konkurss par Salaspils novadu

Salaspils novada TIC

Pirmie cilvēki reģionā mājoja jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Pirmie ciemi parādījās ap 2600. gadu pirms mūsu ēras. 7. un 8. gadsimtā šeit ienāca bantu tautas. 14. gadsimtā reģionā izveidojās varenā Kongo impērija, kas eksistēja četrus gadsimtus, taču, ierodoties portugāļiem, tā pamazām zaudēja savu spēku.

Kongo oficiālā valoda ir franču valoda, un valsts galvaspilsēta, Kinšasa, ir pasaulē otra lielākā franču valodā runājošā pilsēta. Taču bez šīs valodas par oficiālām atzītas arī četras bantu valodas - kongo valoda, lingala valoda, luba, svahili. Kā arī bez šīm oficiālajām valodām Kongo Demokrātiskajā Republikā tiek izmantotas vairāk kā 250 valodas un dialekti.

Neskatoties uz to, ka tikai 3% no zemes ir piemērota darbam, iedzīvotāji visvairāk nodarbojas ar  lauksaimniecību. Lauksaimniecības produkti ir saldie kartupeļi kukurūza, rīsi, rieksti, banāni un pākšaugi. Ražo gumiju, kafiju, kokvilnu un apstrādā tēju un cukurniedres galvenokārt eksportam. Audzē kazas, aitas, liellopus. Rok tādus derīgos izrakteņus kā varu, kobaltu, cinku, mangānu, urānu, alvas rūdas, ogles, zeltu, sudrabu, dimantu. Blakus Kongo upes grīvai ir lieli naftas nogulumi. Tiek eksportēti dimanti, nafta, kobalts, kafija, palmu izstrādājumi un gumija. Importē dažādas iekārtas, transporta iekārtas, pārtikas produktus. Valsts galvenie saimnieciskās sadarbības partneri ir Beļģija, ASV, Francija, Vācija un Dienvidāfrika. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Kongo iedzīvotājiem mēdz būt stipra ticība dažādiem ticējumiem un paradumiem, kas, iespējams, citās valstīs nav ierasti. Piemēram, tūristiem nav ieteicams uzņemt fotogrāfijas, kurās iekļauti vietējie iedzīvotāji, jo viņi uzskata, ka cilvēka attēla uzņemšana tam atņem dvēseli. Kā arī Kongo iedzīvotāji vēl joprojām tic burvestībām un raganām. Bieži vien cilvēki bērniem piedēvē pārdabiskas spējas un uzskata tos par raganām vai burvjiem. Ja kādam bērnam piedēvē šīs spējas, to var piekaut vai pat nogalināt. Taču visbiežāk šādos gadījumos ģimene no šī bērna atsakās un atstāj to uz ielas lai bērns kļūtu par bezpajumtnieku.

Tūristiem, viesojoties Kongo, ieteicams apskatīt tās  septiņus nacionālos parkus, no kuriem pieci -  Garambas nacionālais parks, Kahuzi-Biéga nacionālais parks, Okapi savvaļas rezervāts, Salongas nacionālais parks un Virungas nacionālais parks - ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā. Pēdējais savvaļas baltais degunradzis dzīvo Garambas nacionālajā parkā, savukārt Salongas nacionālais parks ir tikpat liels kā Āfrikas lielākais lietusmežs.